No 13. janvāra līdz 15. februārim bibliotēkā skatāmi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas 3. kursa audzēknes Ramonas Cimzietes eļļas gleznojumi.
Māksliniece par sevi:
"Es neprotu par sevi rakstīt trešajā personā, tāpēc konfrontēšu tieši – mani sauc Ramona un man ir astoņpadsmit gadu, un mākslā mani interesē tas, kas man šķiet neliekulīgs, mīļš un (bieži vien nenovērtēti) skaists. Ar eļļas glezniecību pirmo reizi iepazinos tikai pēc devītās klases, atnākot mācīties uz "Rožiem", līdz ar to skolā iemācītais ir neatraujams no mana rokraksta pašas būtības. Un skola, it sevišķi tāda traka vissvaigāko mākslinieku skola, kādā laimējies nonākt man, vienmēr iemāca tūkstošreiz vairāk nekā akadēmiskas gudrības vien. No saviem dārgajiem kursa un laikabiedriem esmu špikojusi un ietekmējusies ārkārtīgi daudz, protams, nošpikoto neizbēgami filtrējot caur personīgo prizmu. Man šķiet, ka diezgan daudziem manas "Rožu" paaudzes gleznotājiem raksturīgs maigums pret atmosfērisko, drusku netīro un šķietami padzīvojušo. Ar to es cenšos pateikt paldies visiem, kas man kaut ko ir iemācījuši, iespējams, paši to pat nemanot.
Eļļas glezniecība piedāvā lielāku tekstūras, triepiena un krāsas brīvību un niansētību nekā jebkura cita tehnika, un neviena cita veida mākslas darbi nav arī tādas laika mašīnas kā eļļas gleznu oriģināli – glezna ir dokuments, kurā fiksētas cilvēka (mākslinieka) kustības, domas un emocijas noteiktā laika sprīdī. Pieejot gleznai pavisam tuvu, ieskatoties tajā, pat neņemot vērā tās kompozicionālo un akadēmisko paskatu un pievēršot uzmanību triepieniem, to virzieniem, lokanumam, spēcīgumam, skatītājam iespējams izsekot līdzi šai kustībai, gleznošanas aktam kā tādam. Katra eļļas glezna pie reizes ir neliela (vai liela!), mūžīgi iesaldēta performance-filma-teātra izrāde, kas rada to mistisko un netveramo atmosfēru, kas piemīt izciliem darbiem vai darbiem, kurus gleznojuši cilvēki, kurus mīli – tā ir viscilvēcīgākā glezniecība, kuras autori elpo cauri tai. Protams, necenšos pāragri saukt savus darbus par izciliem (ha!), bet varbūt tad, ja piebāzīsiet degunu kādam no tiem pavisam tuvu, sajutīsiet nedaudz mana gara klātbūtnes, un šis gars jums pasmaidīs pretī un pateiksies par sev veltīto gabaliņu laika."
Mākslas darbu izstāde izvietota bibliotēkas 1. stāvā.
