1. Civilā aizsardzība – labākas reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos.

Jauni noteikumi, kas valstīm ļauj ātrāk reaģēt uz dabas katastrofām vai cilvēku izraisītām nelaimēm, piemēram, vienkāršojot dalīšanos ar civilās aizsardzības aprīkojumu.

 

2. Eiropas robežu un krasta apsardze: 10 000 darbinieku pastāvīgais korpuss līdz 2027. gadam.

2021. gadā jaunais korpuss aptvers 5000 cilvēku, bet līdz 2027. gadam sasniegs 10 000 speciālistu apjomu. Tas atbalstīs ES dalībvalstis robežsardzes veikšanā, pārrobežu noziedzības apkarošanā un nelikumīgi ieceļojušu personu atgriešanā. Korpusa sastāvā ietilps arī ātrās reaģēšanas rezerves grupa.

 

3. ES noteikumi arī gāzes cauruļvadiem no trešām valstīm.

ES būs ekskluzīvas tiesības vienoties par cauruļvadu savienojumiem ar trešām valstīm. Eiropas Komisija varēs dalībvalstīm atļaut uzsākt sarunas ar trešām valstīm, ja tās nebūs pretrunā ar ES likumiem. ES importē vairāk nekā 70% patērētās dabasgāzes, tāpēc piegāžu drošībai ir ļoti būtiska nozīme.

 

4. Drošāka satiksme uz ceļiem.

No 2022. gada maija jaunās automašīnas būs obligāti jāaprīko ar tādām drošības tehnoloģijām kā avārijas bremzēšanas sistēma un "gudrā" ātruma pielāgošana.

 

5. Vienreizlietojamās plastmasas aizliegums.

Līdz 2021. gada jāpārtrauc vienreizlietojamo galda piederumi, salmiņu, vates kociņu tirdzniecība, bet līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu. Plastmasa veido vairāk nekā 80% jūras piedrazojuma.

 

6. Videi draudzīgākas automašīnas.

Līdz 2030. gadam par 37,5% jāsamazina jaunu vieglo automašīnu un mikroautobusu CO2 izmešu apjoms. Transporta nozare ir vienīgā ES, kurā kopš 1990. gada nav būtiski samazinājies siltumnīcefekta emisiju apjoms.

 

7. Ārkārtas stāvoklis klimata jomā.

Mazāk emisiju, oglekļa neitralitāte, investīcijas zaļajās tehnoloģijās – kaut gan EP jaunā sasaukuma darbs vēl tikai uzņem apgriezienus, ir skaidrs, ka klimata un vides jautājumi nākamajos gados būs tā uzmanības centrā.

 

8. Jauni autortiesību noteikumi digitālajā jomā.

Radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem būs vienkāršāk risināt sarunas ar lielajiem interneta uzņēmumiem par autortiesību atlīdzības saņemšanu, jo interneta platformas būs atbildīgas par lietotāju augšuplādēto saturu.

 

9. Labāks darba un ģimenes dzīves līdzsvars.

Strādājošiem vecākiem un aprūpētājiem būs iespējams lūgt pielāgot viņu darba organizāciju, tostarp iespēju robežās izvēlēties attālinātu darbu vai elastīgu darba laiku.

 

10. Jaunā Eiropas Komisijas sastāva apstiprināšana.

Par vienu no jaunievēlētā Parlamenta pirmajiem darbiem kļuva Eiropas Komisijas jeb ES izpildvaras apstiprināšana – tā sākās ar balsojumu jūlijā par Komisijas vadības uzticēšanu Urzulai fon der Leienai, turpinājās ar komisāru uzklausīšanu no septembra līdz novembrim un noslēdzās ar jaunā Komisijas sastāva apstiprināšanu novembra beigās.

 

Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri) kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē, patērētāju aizsardzībā u.c.). ES likumi pēc tam ir pamats daudziem ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti ES lēmumos. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumu ierosinātājs, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus. EP ir vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija. To veido 751 deputāts no 28 ES dalībvalstīm (priekšsēdētājs – Dāvids Sasoli no Itālijas), astoņi no tiem – no Latvijas. Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES darbu EP turpinās 705 deputāti.