Pieaugušo apkalpošanas nodaļa: 64122879, 20236342
Bērnu apkalpošanas nodaļa:
64122605, 25668580
Administrācija: 64123644
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S.
Slēgts
Sv.
Slēgts
notice No bibliotēkas piedāvātajiem klātienes pakalpojumiem nodrošinām grāmatu apmaiņu un maksas pakalpojumus – drukāšanu, kopēšanu, skenēšanu un laminēšanu.
Lai saņemtu interesējošos izdevumus, tos nepieciešams iepriekš rezervēt, savukārt maksas pakalpojumu nepieciešams iepriekš pieteikt, rakstot e-pastā vai zvanot pa tālruni 64122879 vai 20236342.

Kārlis Lobe

Dzimšanas dati
26.03.1895
Miršanas dati
09.07.1985
Apglabāts
Zviedrija, Stokholma, Ziemeļu kapos
Jomas
armija
Nodarbošanās
pulkvežleitnants, leitnants

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Jaunpiebalgas pagasts
Dzimtās mājas
Lielmeža mežsargmāja

Saistība ar novadu

Mācījās/Mācās
Jaunpiebalga
Strādāja/Strādā
Cēsis

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Svētā Staņislava ordenis, Svētās Annas ordenis, Vācijas Dzelzs krusts, Vācu krustu zeltā, Daugavas Vanagu nozīme zeltā

Interneta resursi

Kārlis Lobe - Vikipēdija
Kārlis Lobe - Wikipedia (resurss angļu valodā)
Kārlis Lobe - tīmekļvietne "Time∞Note"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Latvijas armijas pulkvežleitnants, nacistiskās Vācijas pulkvedis. Beidzis Jaunpiebalgas draudzes skolu, Pleskavas guberņas Nagovskas lauksaimniecības skolu. 1914.g. iesaukts armijā, nosūtīts uz instruktoru skolu Somijā. 1916.g. beidza kara skolu un iestājās 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, kur pulkveža Frīdriha Brieža vadībā apguva uzbrukuma taktiku un tā tehnisko izpildījumu. 1917.g. janvāra Ziemsvētku kaujās Tīreļpurvā komandēja rotu. 1918.g. Padomju Krievijas delegācijas sastāvā piedalījies miera sarunās ar Vāciju Brestļitovskā, vēlāk Berlīnē. 1918.g. 14. novembrī Troicā nodibināja Imantas latviešu strēlnieku pulku, bija tā komandieris. 1920.g. ar šo pulku no Vladivastokas kuģī atgriezās Latvijā. 1921.g. pēc Latvijas armijas virsnieku kursiem kapteinis. 1921.–39.g. mācībspēks Latvijas kara skolā, kur vadījis arī virsnieku vietnieku kursus. 1930.–32.g. mācījies Augstākajos militāros kursos. 1939.g. paaugstināts par pulkvedi leitnantu. 1939.–40.g. Ventspils kājnieku pulka štāba priekšnieks ar dienesta vietu Talsos. Baigajā gadā slēpās, izglābās no apcietināšanas. Kopš 1941.g. decembra Latvijas pašaizsardzības spēku štāba priekšnieks. 1943.g. martā, dibinoties latviešu leģionam, 2. latviešu brigādes 2. pulka komandieris. K. Lobes pirmajā pavēlē pulkam: "Karavīri, mēs nekarojam šeit kādas svešas varas uzdevumā, bet garīga spēka vārdā, mātes Latvijas vārdā. Un tādēļ savu pulku, sākot ar šo brīdi, sauksim par Imantas pulku." K. Lobe cīnījies Volhovas frontē, pie Veļikajas upes, Opočkas un Vidzemē. Kopš 1944.g. apriļa pulkvedis. Apbalvots ar Vācijas Dzelzs krustiem, Vācu krustu zeltā. Vāciešiem nepatika K. Lobes uzsvērtais nacionālisms un viņu pārcēla par komandieri rezerves divīzijai Tornā. 1944.g. decembrī latviskās stājas dēļ apcietināts, nodots vācu kara tiesai. Sākoties krievu uzbrukumam, tiesa izpalika. Kapitulācijas dienā angļi pat neņēma K. Lodi gūstā, jo viņš vairs nebija militārpersona, bet bēglis. Vēlāk apcietināts. 1945.–46.g. atradās Neuminsteres nometnē. Pēc atbrīvošanas darbojās latviešu organizācijās Vācijā. 1950.g. pārcēlās uz Stokholmu. Darbojies Daugavas Vanagu centrālajā valdē. Apbalvots ar Daugavas Vanagu nozīmi zeltā. Rediģējis grāmatu "Ģenerālis Gopers kara un laika biedru atmiņās" (1951). Rakstījis presē par militāriem tematiem.