Ernests Gustavs Kohs

Vācbaltiešu skolotājs. No 1853. gada līdz 1859. gadam mācījās Citavas ģimnāzijā. Leipcigā studēja klasisko filoloģiju un ģermānistiku. 1862. gada vasarā nokārtoja valsts eksāmenu un aizstāvēja disertāciju par Nībelungu leģendu, tādējādi iegūstot doktora grādu. 1862. gada jūlijā norīkots aizvadīt pārbaudes laiku Cikavas ģimnāzijā. Saskaņā ar Saksijas valdības reglamentu viņš saņem virsskolotāja un 1872. gadā arī profesora zinātnisko nosaukumu. No 1863. gada Lieldienām līdz 1881. gada Miķeļiem ir virsskolotājs Grimmas firsta skolā Saksijā(Fürstenschule zu Grimma). Kad skolas bibliotēkas fonds ir kļuvis tik liels, ka rektors papildus saviem tiešajiem pienākumiem to vairs nespēj pārraudzīt, 1872. gadā Kohs kļūst par skolas bibliotekāru. Sākot ar 1881. gadu viņš palīdz izveidot Ķeizara Aleksandra II ģimnāziju Bērzainē, Cēsīs, ko finansē vācbaltu Vidzemes bruņniecība. Un 1882. gadā kļūst par ģimnāzijas pirmo direktoru, kā arī ir un vācu valodas un antīko valodu virsskolotājs. Skolas pārvaldes konfliktu un sašķelšanās dēļ profesors Kohs 1884. gada Ziemassvētkos bija spiests pamest Bērzaini un dodas strādāt uz Maskavas luterisko Pētera-Pāvila skolu par inspektoru (vēlāk sauktu par konrektoru). Šī skola bija visnotaļ moderna un sastāvēja no vairākām pirmskolām, reālskolas, zēnu un meiteņu ģimnāzijas. Kopš 1888. gada viņam ir valsts padomnieka tituls, kas gan ir retums skolas darbinieku vidū. 1901. gadā viņam nākas priekšlaicīgi atstāt savu amatu, jo pasliktinās veselības stāvoklis, un pensijas gadus viņš pavada Drēzdenē. Tur viņš arī 1920. gadā mirst, īsi pēc savas 80. dzimšanas dienas.