Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks vasaras periodā (01.06.–31.08.)
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S., Sv.
SLĒGTS
notice Ceturtdien, 25. jūlijā, bibliotēka apmeklētājiem slēgta!
Katra mēneša pēdējā ceturtdienā – metodiskajā dienā – bibliotēkas lietotāji klātienē netiek apkalpoti. Ārpus bibliotēkas darba laika pie mums saņemtos izdevumus (grāmatas un žurnālus) ir iespēja atstāt grāmatu nodošanas kastē pie ieejas vārtiem no Raunas ielas puses.

Jānis Cimze

Dzimšanas dati
03.07.1814
Miršanas dati
22.10.1881
Apglabāts
Valka, Lugažu draudzes kapos (tagad Cimzes kapi)
Jomas
mūzika, izglītība
Nodarbošanās
komponists, skolotājs

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Raunas pagasts
Dzimtās mājas
Cimzes pusmuiža

Saistība ar novadu

Mācījās/Mācās
Rauna (līdz 1830)

Interneta resursi

Jānis Cimze - tīmekļvietne Nekropole
Jānis Cimze - Vikipēdija
Jānis Cimze - Vikipēdija (resurss angļu valodā)
Jānis Cimze - Valmieras pilsētas pašvaldības tīmekļvietne
Cimze Jānis - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Komponista Dāvida Cimzes brālis; pirmais latviešu tautasdziesmu melodiju krājējs un apdarinātājs. Dziedāt, lasīt iemācīja māte. 1830.g. beidzis Raunas draudzes skolu, kur mācījās pie J. Gaiķa un apguva ērģeļu spēles pamatus. J. Gaiķis ievēroja J. Cimzes apdāvinātību un ieteica vecākiem viņu izmācīt par skolotāju. 1830.–33.g. mājskolotājs, 1833.–35.g. skolotājs, priekšdziedātājs un ērģelnieks Valmieras draudzes skolā. 1834.g. Vidzemes vācu mācītāju sinode nolēma atvērt Vidzemes skolotāju semināru. 1835.g. Valmieras luterāņu mācītājs Ferdinands Valters tam par vadītāju izraudzīja J. Cimzi un par bruņniecības līdzekļiem sūtīja uz Vāciju sagatavoties amatam. 1836.–38.g. mācījies Veisenfelsas skolotāju seminārā, kuru beidzis ar vislabākajām sekmēm. Brīvajā laikā kājām apceļoja Rietumeiropu, iepazinās arī ar skolām. 1838.–39.g. brīvklausītājs Berlīnes universitātē, pievērsās pedagoģijai, teoloģijai, mūzikai. 1839.–49.g. vadījis Vidzemes muižniecības dibināto skolotāju semināru Valmierā un pēc pārcelšanas 1849.–81.g. Valkā. J. Cimze izvirzīja mērķi – panākt, lai paši latvieši kļūtu pat īstiem savas tautas izglītotājiem. Īpaši rūpējās par audzēkņu muzikālo izglītošanu. Ilgus gadus atkarīgs no vāciešiem, J. Cimze dziļi ieauga vācietības garā, bija pārliecināts, ka latviešiem jāpievēršas vācu kultūrai. J. Cimze ir latviešu un igauņu kora dziedāšanas pamatlicējs, ievirzot to nopietna, pamatīgi veicama darba gultnē. Viņš ir pirmais latviešu kultūras darbinieks, kurš krājis un apdarinājis latviešu tautasdziesmu melodijas. Sastādījis krājumu "Dziesmu rota" 1–8 (1872–84), ko uzskata par latviešu profesionālās kora kultūras pirmsākumu. Tajā sabalsotas 350 latviešu tautasdziesmas jauktiem, vīru un bērnu koriem. Šim darbam izšķiroša nozīme 1. latviešu dziesmu svētku sarīkošanā. Sākotnēji "Dziesmu rotai" bija 2 daļas: "Dārza puķes" – vācu komponistu dziesmas ar latviskotiem tekstiem un "Lauku puķes" – latviešu tautasdziesmas. Latviešu kultūras vēsturē J. Cimze ir pirmais latviešu mūzikas skolotājs, pamatīgi izglītotu garīgās un laicīgās kora dziedāšanas vadoņu audzinātājs. J. Cimzes biedrība Valkā nodibinājusi Jāņa Cimzes medaļu. To piešķir koristiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem, kuri kora dziedāšanai, pedagoģijai, kultūrai veltījuši visu mūžu vai kuriem ir īpaši nopelni koru kustībā un izglītībā. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Cimze Jānis"