Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks
P.O.
10.00–18.00
T.
10.00–20.00
C.P.
10.00–18.00
S.
10.00–15.00
Sv.
Slēgts
notice Jauno grāmatu izstāde
No 23. līdz 25. maijam Pieaugušo apkalpošanas nodaļā lietotājiem būs iespēja iepazīties ar jaunākajām daiļliteratūras un nozaru literatūras grāmatām, kā arī pierakstīties rindā uz sev interesējošajiem izdevumiem.

Nikolajs Kalniņš

Dzimšanas dati
02.11.1894
Miršanas dati
05.01.1942
Apglabāts
PSRS, Vajtka
Jomas
jurisprudence
Nodarbošanās
jurists

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu apriņķis
Pilsēta/Pagasts/Ciems
-
Dzimtā vieta
Vildoga
Dzimtās mājas
Buļļi

Saistība ar novadu

Interneta resursi

Nikolajs Kalniņš - tīmekļvietne "Nekropole"
Nikolajs Kalniņš - Vikipēdija

Piezīmes

Dzimis 1894. g. 2. novembrī Vildogas pag. "Buļļos" lauksaimnieka ģimenē; tēvs – Jānis, māte – Kristīne (dz. Ozoliņa). Beidzis A. Ķeniņa reālskolu Rīgā. 1913.g. uzsācis studijas Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē (beidzis 1918.g.). 1917.g. aprīlī, būdams mazinieks internacionālists, vadījis Vidzemes bezzemnieku kongresu Valmierā. Bijis Rīgas strādnieku deputātu padomes un Vidzemes bezzemnieku deputātu padomes loceklis. 1918.g. februārī vāciešu apcietināts, ieslodzīts Citadeles cietumā Rīgā, drīz atbrīvots. Bijis zv. advokāta palīgs Rīgā. 1918. g. sākumā bijis Cēsu apriņķa padomes loceklis (atbildīgais par baznīcu un draudžu lietām), atbrīvots no darba Cēsu izpildkomitejā, jo pieslējies maziniekiem (1918.g. maijā Petrogradā iestājies partijā). Pēc tam devies uz Krieviju. Bijis darbvedis Padomju Krievijas Zemkopības tautas komisariāta Zemes meliorācijas nodaļā Maskavā, vēlāk Pārtikas valdes aģents Orlas gub. No 1916.g. Latvijas Sociāldemokrātijas biedrs, darbojies studentu biedrībā "Darbs" Petrogradā. 1918.g. decembrī atgriezies Latvijā, Rīgā. Miertiesneša K. Kurševica sekretārs. No 1918.g. decembra LSDSP biedrs. Padomju varas apstākļos no 1919.g. janvāra bijis tehniskais darbinieks Tieslietu tautas komisariātā Rīgā, vēlāk Statistikas tautas komisariāta Tieslietu morāles nodaļas vadītājs. Pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem 1919.g. maijā apcietināts, 29. jūnijā atbrīvots. No 1919. g. 24. jūlija zv. advokāta H. Rūša palīgs Rīgā. Bijis Satversmes sapulces loceklis un 1.–3. Saeimas deputāts (no LSDSP), Juridiskās komisijas sekretārs, Mandātu komisijas un Pieprasījumu komisijas loceklis, Sociālās likumdošanas komisijas vadītājs. No 1929. g. 13. februāra zv. advokāts Rīgā. 1931.g. kandidējis 4. Saeimas vēlēšanās no LSDSP (nav ievēlēts). 1933.g. LSDSP kreisā spārna spiediena rezultātā atteicies no piedāvātā 4. Saeimas deputāta mandāta, lai ieņemtu F. Cielēna vietu. 1934. g. pavasarī ievēlēts par LSDSP 1. raj. Revīzijas komisijas locekli. No 1924.g. Darba ministrijas (vēlāk Tautas labklājības ministrija) juriskonsults, bijis LSDSP un Latvijas Arodbiedrību centrālā biroja Tieslietu daļas vadītājs. Darbojies Raiņa klubā, Tautsaimniecības pētīšanas biedrībā, Latvijas un PSRS tautu tuvināšanās biedrībā. 1934. g. 17. maijā Rīgā apcietināts, ievietots Rīgas Centrālcietumā (21. jūnijā atbrīvots). Nodarbojies ar lauksaimniecību savā saimniecībā Kokneses pag. "Kalnavotos". Bijis Kokneses meliorācijas sabiedrības "Alksnis", Stukmaņu piensaimniecības biedrības, Lielvārdes lauku pārraudzības biedrības biedrs. No 1938.g. Latvijas Dzelzceļnieku biedrības juriskonsults, arī Patērētāju biedrību savienības juriskonsults (līdz 1941.g. februārim). Padomju okupācijas laikā 1941.g. janvārī ieskaitīts Advokātu kolēģijā. Bijis advokāts Rīgas 5. juridiskajā konsultācijā. 1941. g. 21. aprīlī izsaukts uz Iekšlietu tautas komisariātu, kur atteicies darboties par ziņotāju. 1941. g. 15. jūnijā Rīgā apcietināts, pārvests uz Vjatkas soda nometnēm. Miris 1942. g. 5. janvārī. Precējies 1922.g. ar studenti Zelmu Doroteju Ādamu (1901. g. 10. martā–1984. g. 1. decembrī; izsütījumā Krasnojarskas nov. Tasejevas raj. 1941.–56.g.), dēli Aivars (dz. 1924. g. 24. martā; izsūtījumā 1941.–56.g.), Ojārs (dz. 1928. g. 20. febr.; izsūtījumā 1941.–46.g.) un meita Dagnija (1939. g. 12. martā–1999. g. 26. decembrī; izsūtījumā 1941.–49.g.).