Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks
P.O.
10.00–18.00
T.
10.00–20.00
C.P.
10.00–18.00
S.
10.00–15.00
Sv.
Slēgts
notice Jauno grāmatu izstāde
No 23. līdz 25. maijam Pieaugušo apkalpošanas nodaļā lietotājiem ir iespēja iepazīties ar jaunākajām daiļliteratūras un nozaru literatūras grāmatām, kā arī pierakstīties rindā uz sev interesējošajiem izdevumiem.

Biruta Grīsle

Dzimšanas dati
20.02.1927
Miršanas dati
15.06.2004
Apglabāts
apbedīta Raunas kapos
Jomas
māksla
Nodarbošanās
tēlniece

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Raunas pagasts
Dzimtās mājas
Līvāni

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Cēsis
Mācījās/Mācās
Rauna, Cēsis

Piezīmes

1942.g. beigusi Raunas pamatskolu, 1942.–45.g. mācījusies Cēsu vidusskolā, 1945.–48.g. Cēsu Skolotāju institūta Matemātikas fakultātē. Lai pretotos padomju varai, piekrita izplatīt J. Rusova grupas pagrīdes izdevumu "Sudrabota Saule". 1948.g. B. Grīsli nodeva provokators, apcietināta reizē ar māsu. 1949.g. aprīlī kara tribunāls piesprieda 25 gadus stingra režīma nāves nometnē un 5 gadus bez tiesībām “par bandītu morālu atbalstīšanu”. Sodu izcieta Karagandas apgabalā Kengīras nometnē. Tur bija pieejams labs māls, no kura darināja sīkplastikas veidojumus. To apdedzināšanu organizējusi A. Maļinovska. Veidojusi skulpturālu cilni Kengīras skolas fasādei. 1954.g. pēc Kengīras politieslodzīto dumpja apspiešanas pārsūtīta uz Taišetas nometni Irkutskas apgabalā, kur sodu izcieta kopā ar Maiju Silmali un iedraudzējās ar viņu. 1954.g. hipertoniskās slimības dēļ atzīta par neārstējamu, spaidu darbiem nederīgu un atbrīvota. 1955.g. atgriezās Latvijā. 1956.–57.g. strādāja Cēsu ķieģeļu ceplī, veidoja sīkplastiku. Kopš 1956.g. piedalās izstādēs. 1957.–61.g. jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Cēsu Vēstures un mākslas muzejā pie K. Ozolas. Apmeklējusi Harija Fišera, Salaspils memoriāla sākumieceres autora, pašdarbības tēlnieku vasaras seminārus Rīgā, Arodbiedrības centrālajā kultūras namā. 1961.–68.g. studējusi tēlniecību Valsts mākslas akadēmijā, mācījusies pie K. Jansona, ar interesi klausījusies Mavrika Vulfsona lekcijas zinātniskajā komunismā. Emīla Meldera vadībā veidojusi diplomdarbu Profesora Paula Lejiņa stājskulptūra, paliekošā materiālā nav realizēts. 1968.–82.g. strādājusi Cēsu Komunālā uzņēmuma kombināta akmens apstrādes darbnīcā. Veidojusi piemiņas akmeni G. Merķelim Vecpiebalgā (1969); brāļu kapu pieminekli Morē (1975); K. Ulmaņa piemiņas akmeni Priekuļos (1989). Darbojusies memoriālajā tēlniecībā Darbi: A. Pumpura tēvam Indriķim Pumpuram Lielvārdes Lāčplēša kapos (1970); K. Baltgailim Meža kapos, Cēsīs; Jēkabam Strazdiņam 1. Meža kapos, Rīgā; B. Grīsles mātei Raunas kapos u.c. Darbu apgrūtināja ieslodzījumā sabojātā veselība un psihiskā trauma. Publicējusi atmiņas "Vēlreiz par Džezkazganu", grāmatā "Via Doloresa" 2 (1991).