Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks
P.O.
10.00–18.00
T.
10.00–20.00
C.P.
10.00–18.00
S.
10.00–15.00
Sv.
Slēgts
notice Jauno grāmatu izstāde
No 23. līdz 25. maijam Pieaugušo apkalpošanas nodaļā lietotājiem ir iespēja iepazīties ar jaunākajām daiļliteratūras un nozaru literatūras grāmatām, kā arī pierakstīties rindā uz sev interesējošajiem izdevumiem.

Andrejs Jansons

Dzimšanas dati
16.01.1937
Miršanas dati
16.12.2006
Apglabāts
Cēsis
Jomas
māksla
Nodarbošanās
tēlnieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Rīgas rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Rīgas pilsēta

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Cēsis
Mācījās/Mācās
Cēsis
Strādāja/Strādā
Cēsis

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis

Interneta resursi

Piezīmes

1955.g. beidzis Cēsu 1. vidusskolu, 1955.–61.g. studējis Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā pie K.Jansona. Kopš 1956.g. piedalījies izstādēs. 1987.g. personālizstāde Cēsīs. 1964.g.Mākslinieku savienības biedrs. Strādājis monumentālā, memoriālā un stājtēlniecībā. Ievērojamākie darbi – kapu pieminekļi: Edgaram Kauliņam Lielvārdes kapos, 1981; Sējējs – Iedzēnu selekcionāru ģimenei Grostonas kapos pie Bērzaunes, Madonas rajonā; J. Dronim Cēsīs Meža kapos; Aleksandram Neibergam, E. Kantsonei, Patmalnieku ģimenei, 1965 Rīgā, Meža kapos; A. Dumbrava ģimenei Saldus kapos; 2. pasaules karā kritušajiem, 1985 Cēsīs, Meža kapos; 1917.g. uz Pēterpili aizbraukušajiem latviešu strēlniekiem skvērā pie Cēsu dzelzceļa stacijas (sabojāts 1993.g.). Kopā ar M. Baltiņu atjaunojis padomju varas iznīcināto Nezināma kareivja kapa pieminekli pie Vidzemes šosejas Ieriķos, 1988. Veidojis piemiņas akmeni latviešu leģionāriem Morē, 1990, uzspridzināts. Tā vietā 1991.g. izkala jaunu, vēl skaistāku, ar uzrakstu: Es ticēju, tēvzeme brīva reiz kļūs. Veidojis skulpturālo tēlu strūklakai Cēsu pils parka dīķī, 1960; pieminekli cīnītājiem pret Bermontu Bauskā. Atjaunojis K. Jansona veidotos padomju varas iznīcinātos pieminekļus: 1989.–92.g. Lāčplēsis un Melnais Bruņinieks, Jelgava; 1991.–92.g. Latgales Māra, Rēzekne; Balvu Staņislavs, 1993, un kopā ar M. Baltiņu J. Rozenberga veidoto Skolnieku rotas pieminekli, 1992. A. Jansona biogrāfija publicēta Starptautisko biogrāfiju centra Kembridžas 1993. gada izdevumā. Pētījis ar Cēsīm saistīto Latvijas Brīvības cīņu vēsturi, rakstījis Cēsu rajona presē, pseidonīms Gaujmalietis. 1994.–97.g. Cēsu rajonā padomes deputāts "Grāmatas Cēsu grāmata / Story of Cesis" (1999) līdzautors. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Jansons Andrejs".