Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks vasaras periodā (01.06.–31.08.)
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S., Sv.
SLĒGTS
notice Bibliotēka informē pa īslaicīgiem traucējumiem e-kataloga sistēmas darbībā
Noderīgu informāciju ar paskaidrojumiem, kā rīkoties, meklējot uzziņas par izdevumiem elektroniskajā kopkatalogā, skatīt mājaslapas jaunāko aktualitāšu ierakstā.

Kārlis Jansons

Dzimšanas dati
23.04.1896
Miršanas dati
16.06.1986
Apglabāts
Cēsis, Meža kapos
Jomas
izglītība, māksla
Nodarbošanās
tēlnieks, pedagogs

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Nītaures pagasts

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Cēsis
Mācījās/Mācās
Cēsis
Strādāja/Strādā
Cēsis

Interneta resursi

Piezīmes

Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks. Latviešu tēlniecības klasiķis. J. Auškāpa znots, tēlnieka A.Jansona tēvs. Mācījies K. Millera reālskolā Cēsīs, Kazaņas, Pleskavas komercskolās. 1917.g. Maskavā iestājās turp evakuētā Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļā, 1921.–25.g. studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, beidzis Konstantīna Rončevska tēlniecības meistardarbnīcu. Ar šo darbu apliecināja, ka teicami pārvalda saspringta ķermeņa muskuļu darbības anatomiju un prot atveidot kaismīgus, uzsvērti izteiksmīgus tēlus. Apceļojis Rietumeiropas kultūras centrus. Cēsu "Siļķēs" iekārtoja tēlniecības, akmens apstrādes un metālliešanas darbnīcu, kur apmācījis arī daudzus Latvijas Mākslas akadēmijas studentus. Kopš 1927.g. piedalās izstādēs. Personālizstādes Cēsīs 1981., 1986.g. Radījis kapa pieminekļus Meža kapos, Rīgā: M. Bļodniecei, 1926; J. Jankovskim, 1927; J. Rimšam, 1928; Augustam Deglavam, 1929; I. Kiršentālei, pēc 1931; A. Štākam, 1934; T. Zeifertam, 1936; Jānim Čakstem, 1935, (arhitekts A. Birkhāns); M. Vildem, 1937; O. Ķuzei, 1939; A. Vaitniekam, 1939; A. Vīgantei, 1950; Paula Galenieka ģimenei 1958; A. Aldermanim, 1962; Aleksandram Liepukalnam, 1970; J. Ūdrim, 1970; L. Bļodniecei, 1974. Valmieras rajona Matīšu kapos Skultem-Krieviņam, 1931. Cesvaines Ķinderu kapos Augustam Saulietim, 1938. Madonas kapos P. Dolmanim, 1941. Līgatnē Paltmales kapos piemineklis 1. pasaules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem. Priekuļu pagasta "Leukādijās" E. Treimaņa krūšu tēls pie dzejnieka kapa, 1983. Izpildījis Latvijas valsts pasūtījumus: piemineklis J. Čakstem Jelgavā, 1930; Atbrīvošanas piemineklis Jelgavā, 1932; piemineklis Latgales partizānu pulkam Balvos, 1938; piemineklis Latgales apvienošanai ar Latviju Rēzeknē, 1939 (pēc Leona Tomašicka skices). Minētie darbi padomju laikā iznīcināti, 90. gados atjaunoti. Pēc 2. pasaules kara K. Jansona Cēsīm pagatavotie pieminekļi: padomju karavīriem, 1947 (90. gados izpostīts); V. I. Ļeņinam, 1959 (1990.g. nojaukts); Zemes māte, pie ieejas Meža kapos un Alfrēds Kalniņš, krūšu tēls pie 2. pamatskolas, 1983; Cīņa ar kentauru, K. Jansona diplomdarbs, beidzot Mākslas akadēmiju, bronzā atliets 80. gados, atradās skvērā pie L. Katrīnas ielas, šobrīd apskatāma Maija parkā. 1937.–72.g. Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks, 1937.–40.g. Tēlniecības meistardarbnīcas vadītāja K. Zāles palīgs, 1942.–44.g. Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs Kopš 1944.g. Cieto materiālu tēlniecības darbnīcas un Plastiskās anatomijas kabineta vadītājs, 1966.g. profesors. 1945.g. Mākslinieku savienības biedrs. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Jansons Kārlis".