Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalpošanas nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–20.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S.
10.00–15.00
Sv.
Slēgts
notice Darba laiks Valsts svētku laikā
Pirmdien, 18. novembrī, bibliotēka SLĒGTA. Ārpus bibliotēkas darba laika pie mums saņemtos izdevumus (grāmatas un žurnālus) lūdzam atstāt grāmatu nodošanas kastē pie ieejas vārtiem no Raunas ielas puses.

Augusts Julla

Dzimšanas dati
26.12.1872
Miršanas dati
27.05.1958
Apglabāts
miris Cēsīs, apbedīts Liepas kapos
Jomas
izglītība, māksla
Nodarbošanās
skolotājs, tēlnieks, keramiķis

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Liepas pagasts
Dzimtās mājas
Jullas

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Liepa, Rauna (mūža beigās)
Mācījās/Mācās
Cēsis
Strādāja/Strādā
Cēsis, Liepa

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis

Interneta resursi

Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

1892.g. beidzis Cēsu pilsētas skolu ar tautskolotāja tiesībām. 1892.–1900.g. skolotājs Lubānā, Alūksnē. 1895.g. 4. vispārējos dziesmu svētkos Jelgavā bija dziedātāju pulkā un svētku lauksaimniecības izstādē piedalījās ar gleznu "Liepas Ellīte". 1900.g. iestājās Blūma zīmēšanas skolā Rīgā. Žurnāla "Austrums" 1903.g. Nr.1 iespiests A. Jullas zīmējums "Jaungada naktī", turpat, 1905.g. Nr.5–7 plašs viņa raksts par stiebru krēslu mājrūpniecību Vidzemē. 1906.–12.g. mācījies Štiglica centrālā tehniskās zīmēšanas skolā, beidzis Keramikas nodaļu pie profesora K. Kēlera. 1913.–14.g. lektors Cēsu Amatnieku biedrības vakara kursos, piedalījies ar keramiku Latviešu mākslas biedrības izstādēs. Turpmāk pievērsās tēlniecībai un glezniecībai. 1916.–18.g. skolotājs Izglītības biedrības vidusskolā, 1919.g. nodibināja Cēsu Rūpniecības biedrību, Liepas pagasta kooperatīvu, Cēsīs nodibināja amatniecības vakara kursus, kurus 1920.g. janvārī pārvērta par Latvijā pirmo amatniecības skolu. 1920.–23.g. pirmais tās vadītājs, 1923.–36.g. turpat skolotājs. A. Julla ir 2 pieminekļu autors: 1927.g. 4. septembrī Lejas kapos Cēsīs atklāts piemineklis 1915.–20.g. Latvijas neatkarības cīnītājiem un 1935.g. 11. augustā Liepā atklāts piemineklis latviešu un igauņu kopīgo cīņu atcerei. 1919.g. jūnijā A. Julla iesniedza metu brīvības cīnītāju piemineklim Plācī (iespaidīgs sējējs ar paceltu šķēpu), bet komisija izvēlējās T. Zaļkalna metu. A. Julla bijis Cēsu pilsētas domnieks, darbojies Izglītības ministrijas skolu programmu komisijā, Latviešu strēlnieku komitejā, Liepas pagasta padomē, Amatas elektrības akciju sabiedrībā. 1949.g. 25. martā varmācīgi izvests no Latvijas uz Sibīriju. Izsūtījumā sacerējis dzejojumu "Liepas kalna folklora" (pieejams Cēsu Centrālajā bibliotēkā). 1956.g. atgriezās Latvijā, kur viņa dzimtajās mājās tad jau saimniekoja svešinieki. Atlikušo mūžu pavadīja Raunas pagasta Baižkalnā pie sievastēva. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Julla Augusts".