Kārlis Veidemanis

1914.–15.g. mācījies Rīgas Daiļkrāsotāju palīdzības biedrības zīmēšanas vakara skolā, kur viņa skolas biedrs bija Voldemārs Andersons. 1915.–16.g. mācījies Ķeizariskās Mākslas veicināšanas biedrības skolā Pēterpilī. 1916.g. iesaukts armijā. 1917.g. beigās ieskaitīts Smoļnija rotā. 1918.g. dienēja 9. latviešu strēlnieku pulkā Maskavā, kas apsargāja Kremli un kopā ar V. Andersonu darbojās pulka mākslas studijā, piedalījās tās 1. darbu izstādē. Komandēts uz Valsts Augstākajām mākslinieku tehniskajām darbnīcām Maskavā, kur mācījies 1918.–21.g., glezniecību apguva pie Pjotra Končalovska. 1919.–20.g. publicēja politiskas satīras Maskavā izdotajā žurnālā "Strēlnieks". 1924.–28.g. darbojās grupā "Битье" (Esība). 1928.g. iestājās Revolucionāro Krievijas mākslinieku asociācijā. 20.–30. gados Maskavas latviešu teātra "Skatuve" scenogrāfs. Piedalījies izstādēs ar batālijām, sadzīves žanra gleznām, portretiem, ainavām, dekorāciju metiem. 1935.g. personālizstāde. Bieži devās radošos komandējumos uz latviešu lauksaimniecības komūnām un rūpnīcu jaunceltnēm. K. Veidemaņa ievērojamākie darbi veltīti revolucionārai tematikai: Nakts uzbrukums Kromiem 1919. gadā; Kreiso arodbiedrību izklīdināšana 1928. gadā Rīgā; Latviešu strēlnieki forsē Dņepru pie Kahovkas, 1933. No portretiem ievērojamākie: J. Fabriciuss (1928); T. Nete (1928). No sadzīves gleznām – Sarkanarmieši palīdz novākt kokvilnu (1933). K. Veidemaņa glezniecība temperamentīga, vērienīga, ar romantisku trauksmi. Viņš darinājis dekorācijas Jāņa Raiņa lugai "Pūt vējiņi!" (1925); Jūlija Pētersona "Diplomāti" (1927); N. Jeļina "Graudi" (1932); Frīdriha Volfa "Zemnieks Becs" (1934); Sīmaņa Berģa "Riežu pļāvēji" (1934); Eduarda Šmita-Biroja "Pēc balles" (1934); Roberta Eidemaņa "Vilki" (1935); Roberta Apiņa un Konrāda Jokuma "Avantūra" (1935) u.c. 1934.g. piedalījies latviešu sarkano strēlnieku pieminekļa skiču konkursā. Rakstījis par tēlotāju mākslu žurnālā "Celtne". 1938.g. čekisti K. Veidemani apcietināja. 1987.g. piemiņas izstāde Cēsīs. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Veidemanis Kārlis".