Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
 DARBA LAIKS
P.O. 10.00–18.00
T. 10.00–20.00
C.P. 10.00–18.00
S. 10.00–15.00
Sv. Slēgts
notice BIBLIOTĒKAS DARBA LAIKS VALSTS SVĒTKOS
Sestdien, 17. novembrī, 10.00–14.00. 18. un 19. novembrī SLĒGTS!

Pauls Gailītis

Dzimšanas dati
29.05.1869
Miršanas dati
15.07.1943
Apglabāts
PSRS, Kirovas cietums
Jomas
sabiedrība, reliģija
Nodarbošanās
politiķis, garīdznieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Dzērbenes pagasts

Saistība ar novadu

Mācījās/Mācās
Dzērbene, Cēsis (1885-89)
Strādāja/Strādā
Cēsis (1896-99), Vecpiebalga (1895, 1902-12)

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis

Interneta resursi

Pauls Gailītis - LR Ārlietu ministrijas tīmekļvietne

Pauls Gailītis - Vikipēdija
Pauls Gailītis - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Pauls Gailītis - tīmekļvietne "Nekropole"
Gailītis Pauls - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Mācījies pie vecākiem Dzērbenes draudzes skolā, 1885.–89.g. Bērzaines ģimnāzijā pie Cēsīm. 1889.–94.g. studējis teoloģiju Tērbatas universitātē. Mācītāja kandidāta gadu kalpoja Vecpiebalgā pie R. Gulekes. 1896.–99.g. Cēsu apriņķa vikāra mācītājs 1899.–1902.g. ticības mācības skolotājs Aleksandra un Lomonosova ģimnāzijā Rīgā, Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas un Zinību komisijas priekšnieks. 1902.–12.g. pirmais latviešu tautības mācītājs Vecpiebalgā, piedalījās sabiedrības dzīvē, 1903.g. viens no Vecpiebalgas Lauksaimniecības biedrības dibinātājiem un tās priekšnieks. 1907.g. atjaunoja skolu biedrību, nosaucot to par Vecpiebalgas Trūcīgo skolnieku palīdzības biedrību. 1910.g. viens no Priekuļu lauksaimniecības skolas dibinātājiem. Sarakstījis plašu G. Merķeļa biogrāfiju. Darbojies laikrakstos "Balss", "Baltijas Vēstnesis" u.c., uzstājoties par latviešu tiesībām pašvaldībā, skolā, baznīcā. Par to P. Gailītim izcēlās asas nesaskaņas ar vācu priekšniecību, kas pārmeta viņam piedalīšanos 1905. gada revolūcijā, un P. Gailītis bija spiests atstāt Latviju. Viņa aiziešana no Vecpiebalgas saistījās arī ar viņa laulības šķiršanu. 1913.–15.g. adjunkts Taganrogā. 1915.g. nodibinājis draudzi Jeiskas latviešu kolonijā Kaukāzā, bija tās vikārs, 1916.–20.g. mācītājs Jeiskā. Nodibinājis latviešu bēgļu komiteju, tās priekšnieks, ierīkoja pamatskolu un bēgļu bērnu patversmi. Kopš 1919.g. Latvijas pilnvarotais Ziemeļkaukāzā, rūpējās par Latvijas bēgļu tiesībām. Boļševiki P. Gailītim piesprieda nāvessodu. Viņš izglābās, 1921.g. februārī atgriezās Latvijā. 1921.–22.g. strādājis Ārlietu ministrijā, 1922.–25.g. 1. Saeimas deputāts, 1923.g. izglītības ministrs. Kopš 1925.g. mācītājs Lielvārdē. 1929.–31.g. Pieminekļu valdes direktora vietas izpildītājs. Kopš 1931.g. Rīgas komercskolas skolotājs, kopš 1934.g. Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijas direktors. Žurnāla "Latvijas Jaunatne" redaktors, Latvijas jaunatnes Sarkanā krusta izveidotājs un priekšsēdētājs. Publicējis grāmatu "Kā mani ēvelēja" (1938); "Galdnieks ēvelē koku, lai pagatavotu derīgu lietu". "Dzīve ēvelē cilvēku no šūpuļa līdz kapam, lai izveidotu no viņa sabiedrībai derīgu locekli". 1941.g. 14. jūnijā apcietināts, varmācīgi izvests no Latvijas. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Gailītis Pauls".