Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks vasaras periodā (01.06.–31.08.)
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S., Sv.
SLĒGTS
notice Bibliotēka informē pa īslaicīgiem traucējumiem e-kataloga sistēmas darbībā
Noderīgu informāciju ar paskaidrojumiem, kā rīkoties, meklējot uzziņas par izdevumiem elektroniskajā kopkatalogā, skatīt mājaslapas jaunāko aktualitāšu ierakstā.

Andrejs Jurjāns

Pseidonīms
arī Jurjānu Andrejs
Dzimšanas dati
30.09.1856
Miršanas dati
28.09.1922
Apglabāts
Rīga, Meža kapos
Jomas
mūzika, izglītība
Nodarbošanās
diriģents, skolotājs, mūziķis

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Madonas rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Ērgļu pagasts
Dzimtās mājas
Meņģeļi

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Vecpiebalga (no 1866)
Mācījās/Mācās
Vecpiebalga

Interneta resursi

Andrejs Jurjāns - Vikipēdija


Andrejs Jurjāns - tīmekļvietne "Nekropole"
Andrejs Jurjāns - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Komponists, ērģelnieks, mežradznieks, mūzikas skolotājs. Latviešu klasiskās mūzikas un latviešu mūzikas folkloristikas pamatlicējs. Jura Jurjāna, Pāvula Jurjāna brālis, Jāņa Jurjāna brāļa dēls. 1873.g. beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu, kur mācījies pie J. Pilsātnieka, bet mūziku un klavierspēli pie P. Šancberga. Dziedāja Vecpiebalgas korī un 1873.g. šī kora sastāvā piedalījās 1. vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā. Šis notikums rosināja A. Jurjānu izkopt savas muzikālās dotības. Pēc Katrīnas skolas beigšanas Rīgā nolēma studēt mūziku Pēterpilī. Līdzekļu vākšanai studijām Vecpiebalgas Labdarības biedrība rīkoja Vietalvas biedrības namā teātra izrādi. Ziedojumus deva R. Kaudzīte, J. Pilsātnieks, P. Šancbergs. 1875.g. iestājās Pēterpils konservatorijā, kur 1880.g. beidzis ērģeļu klasi, 1881.g. N.Rimska-Korsakova kompozīcijas klasi, 1882.g. mežraga klasi ar lielo sudraba medaļu. 1880.g. iegūtais brīvmākslinieka diploms atbrīvoja A. Jurjānu no zemnieku kārtas un karaklausības, paverot ceļu nodrošinātai dzīvei. 1880.g. februārī Latviešu vispārējos dziesmu svētkos debitēja ar kora dziesmu "Ej, saulīte, drīz pie Dieva". Nevarēdams atrast darbu dzimtenē, A. Jurjāns devās uz Harkovu Ukrainā, kur 1882.–1916.g. bija mūzikas teorijas skolotājs un kora klases vadītājs Ķeizariskajā Harkovas mūzikas skolā. Dzīvodams svešumā, viņš nezaudēja sakarus ar Latviju, jo vasaras brīvlaikos dzīvoja dzimtenē, kur organizēja tautas melodiju vākšanu un kārtošanu, sakopoja dziesmas Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas izdotiem kora dziesmu krājumiem, vadīja diriģentu kursus, bija 3.–5. vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents, rīkoja simfoniskos koncertus, uzstājās kā solodziedātājs, bass. Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs. Kopš 1912.g. A. Jurjāna muzikālā darbība apsīka dzirdes vājināšanās dēļ. 1916.g. kurlums piespieda darbu Harkovas mūzikas skolā pārtraukt. 1920.g. atgriezās Latvijā. Komponējis 5 kantātes, 1 simfoniju, latviešu vispārējo dziesmu svētku maršu, 1880, latvju dejas, 1882–84, simfonisko tēlojumu "Latvju tautas brīvlaišana" 1891, koncertu čellam un orķestrim, 1889, apmēram 40 kora dziesmu, 14 solo dziesmas, 70 tautas dziesmu apdares koriem, savācis ap 3000 latviešu tautas melodiju, no kurām daļu apkopojis latviešu tautas mūzikas 6 burtnīcās, 1894–1926. Dziesma "Lūk, roze zied" komponēta Pēterpils vācu valodas skolotājai, A. Jurjāna līgavai Elizabetei Danebergai, viņa vēlākajai dzīvesbiedrei. Latvijas konservatorijas pirmais goda biedrs. Izdoti Raksti. R.1980. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Jurjānu Andrejs".