Pieaugušo apkalpošanas nodaļa: 20236342, 64122879
Bērnu apkalpošanas nodaļa:
25668580, 64122605
Administrācija: 64123644

Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads
LV-4101 Skatīt karti

 
Darba laiks
P. 10.00–18.00
O. 10.00–18.00
T. 10.00–18.00
C. 10.00–18.00
P. 10.00–18.00
S. 10.00–15.00
Sv. slēgts
notice Darba laika izmaiņas Lieldienu brīvdienās
28. marta – 1. aprīlim (ieskaitot): BIBLIOTĒKA SLĒGTA!

Augusts Vilhelms fon Keislers

Pseidonīms
Keussler, von
Dzimšanas dati
15.04.1810
Miršanas dati
06.05.1887
Apglabāts
Vācija, Drēzdene
Jomas
reliģija
Nodarbošanās
garīdznieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Rīgas rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Rīgas pilsēta

Saistība ar novadu

Strādāja/Strādā
Dzērbene, Drusti (no 1838)

Interneta resursi

Keußler, August Wilhelm v. - Baltisches Biographisches Lexikon digital (resurss vācu valodā)
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Vācbaltiešu izcelsmes luterāņu garīdznieks, Cēsu apriņķa vēstures pētnieks. 1820.–28.g. mācījies Rīgas guberņā ģimnāzijā, 1829.–32.g. studējis teoloģiju Tērbatas universitātē. 1832.–33.g. apceļoja Šveici, Itāliju, Vāciju. 1833.–35.g. skolotājs Rīgā. 1835.–37.g. mājskolotājs. Kopš 1838.g. mācītājs Dzērbenē un Drustos. 1840.–78.g. Cēsu apriņķa skolu garīgais revidents, Kopš 1873.g. latviešu pagasta skolotāju pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs. Piedalījies Vēstures un senatnes pētnieku biedrības dibināšanā. Sarakstījis "Chronik des Serben–Drostenhofshen Kirchspiels" (Inland, 1846 nr.18, 19). Izdevis garīgo dziesmu krājumu "Teici to Kungu, mana dvēsele!" (1848); "Rādītājs priekš Dieva vārdu mīļotājiem" (1859); "Dzērbenes un Drustu draudzes bērnu Bībeles peršu grāmatiņa, Ein Jahrhundert der Serben–Drostenhofschen Gemeinde" (Rigaer Kirchenblatt, 1866., nr. 38) (1876); "Das Volkschulwesen des Wendenschen Kreises" u.c. Gatartas dzimtkungam A. F. Hāgemeisteram pareģojis nokļūšanu ellē dēļ viņa pāridarījumiem latviešu zemniekiem. Miris Dzērbenē. Skolotāja Fridriha Gothilfa Keislera tēvs.

Datubāzē norādītie dzimšanas un miršanas dati fiksēti pēc jaunā stila jeb Gregora kalendāra (atšķirība starp vecā stila jeb Jūlija kalendāru +12 dienas)