Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks vasaras periodā (01.06.–31.08.)
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S., Sv.
SLĒGTS
notice Ceturtdien, 25. jūlijā, bibliotēka apmeklētājiem slēgta!
Katra mēneša pēdējā ceturtdienā – metodiskajā dienā – bibliotēkas lietotāji klātienē netiek apkalpoti. Ārpus bibliotēkas darba laika pie mums saņemtos izdevumus (grāmatas un žurnālus) ir iespēja atstāt grāmatu nodošanas kastē pie ieejas vārtiem no Raunas ielas puses.

Alfrēds Bruno Jānis Kalniņš

Dzimšanas dati
23.08.1879
Miršanas dati
23.12.1951
Apglabāts
Rīga, 1. Meža kapos
Jomas
mūzika
Nodarbošanās
komponists, diriģents, ērģelnieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Cēsu pilsēta
Dzimtās mājas
Harmonijas nams

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Cēsis
Mācījās/Mācās
Cēsis

Apbalvojumi

Tēvzemes balva (1939.g.)

Interneta resursi

Piezīmes

Dzimis vācu biedrības namā "Harmonija" (Rīgas ielā 24). Jāņa Kalniņa (1904) tēvs. 1888.–92.g. mācījies Bērzaines ģimnāzijā pie Cēsīm un K. Millera reālskolā, ko nepabeidza, Rīgā mācījies privātā mūzikas skolā. Ērģeļu spēli mācījies pie Oskara Šepska. 1897.–1901.g. studējis Pēterpils konservatorijā, ko nebeidza. Studiju laikā dzīvojis vienā istabā ar Burkardu Dzeni un T. Zaļkalnu. Iedraudzējās ar E. Dārziņu, J. Madernieku, G. Šķilteru. 1903.–11.g. ērģelnieks vācu Nikolaja baznīcā Pērnavā, dziedāšanas skolotājs Pērnavas ģimnāzijā un kora diriģents, 1911.–15.g. ērģelnieks Liepājas latviešu Svētās Annas baznīcā, vadījis Liepājas Dziedāšanas un mūzikas biedrības kori. Pēc Alfrēda Kalniņa projekta pārbūvētas Annas baznīcas ērģeles, kas ļauj uz tām ērti spēlēt bez palīga arī sarežģītu koncertprogrammu. 1915.–18.g. Tērbatā diriģents, ērģelnieks, privātskolotājs, 1918.–19.g. Liepājā. 1919.–27.g. Rīgā Izglītības ministrijas Mūzikas nodaļas vadītājs un mūzikas padomes priekšsēdētājs. 1920.–23.g. ērģelnieks Svētā Jēkaba baznīcā, 1923.–25.g. Nacionālā teātra kapelmeistars, laikraksta "Pēdējā Brīdī" mūzikas kritiķis un Latvijas Universitātes Studentu dziedāšanas biedrības "Dziesmuvara" diriģents, 1925.–26.g. Nacionālās operas direkcijas loceklis. 1926.g. 6. vispārējo dziesmu svētku virsdiriģents. 1927.g. izceļoja uz ASV, ērģelnieks Ņujorkā. 1933.g. atgriezās Rīgā, ērģelnieks Doma baznīcā. 1939.g. Tēvzemes balvas laureāts. 1944.–48.g. Latvijas Valsts konservatorijas rektors, kopš 1947.g. profesors. Komponējis apmēram 300 solodziesmu ar klavieru pavadījumu, kora dziesmas, kantātes, t.sk. himnisko kora dziesmu "Mēs gribam būt kungi…" ar Viļa Plūdoņa vārdiem, 1918.–19.g. pirmo latviešu klasisko oriģinālo operu "Baņuta" pēc A. Krūmiņa libreta, pirmais uzvedums 1920.g. 29. maijā Rīgā, diriģents Alfrēds Kalniņš. Otra Alfrēda Kalniņa opera "Salinieki", A. Krūmiņa librets, pirmuzvedums 1926.g., diriģents Alfrēds Kalniņš. Šī pati opera, pārstrādāta un ar nosaukumu "Dzimtenes atmoda" uzvesta 1933.g., diriģents Teodors Reiters. Abu operu vērtību mazināja vājie libreti un īsta dramatisma trūkums. 1943.g. Alfrēds Kalniņš komponēja baletu "Staburags". Komponējis simfoniskos skaņdarbus, klavierdarbus, skaņdarbus ērģelēm, vijolei, čellam, dziesmas (tekstus vāciski tulkojusi Elfrīde Ekarts u.c. 1979.g. Cēsīs pie 2. pamatskolas (tagad Cēsu Bērnu un jauniešu centrs) Bērzaines ielā atklāts K. Jansona veidots A. Kalniņa bronzas krūšu tēls (2004 tas pārcelts uz Cēsu Mūzikas vidusskolas pagalmu) un Rīgā, pie kanāla pretī Nacionālajai operai uzcelts pēc T. Zaļkalna meta veidots granīta piemineklis Alfrēdam Kalniņam. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Kalniņš Alfrēds".