Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks vasaras periodā (01.06.–31.08.)
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S., Sv.
SLĒGTS
notice Bibliotēka informē pa īslaicīgiem traucējumiem e-kataloga sistēmas darbībā
Noderīgu informāciju ar paskaidrojumiem, kā rīkoties, meklējot uzziņas par izdevumiem elektroniskajā kopkatalogā, skatīt mājaslapas jaunāko aktualitāšu ierakstā.

Pēteris Rozenbergs

Dzimšanas dati
10.07.1871
Miršanas dati
10.06.1919
Apglabāts
Rīga
Jomas
reliģija
Nodarbošanās
garīdznieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Vecpiebalgas pagasts
Dzimtās mājas
Ķemeri

Saistība ar novadu

Mācījās/Mācās
Vecpiebalga
Strādāja/Strādā
Straupe (1903-07)

Interneta resursi

Piezīmes

Mācītāja Paula Rozenberga tēvs. 1880.–81.g. mācījies Leimaņu pagastskolā, 1881.–83.g. Kaibēnu pagastskolā pie M. Kaudzītes un R. Kaudzītes, 1884.–88.g. Vecpiebalgas draudzes skolā, 1892.g. beidzis ģimnāziju Rīgā. 1893.–1900.g. studējis teoloģiju Tērbatas universitātē. Kandidāta gadu kalpoja Smiltenē. 1901. gadā Rīgas Doma baznīcā P. Rozenbergs tiek iesvētīts par Valmieras apriņķa palīgmācītāju. 1903.–07.g. pirmais latviešu tautības mācītājs Straupes draudzē, dedzīgs atturības sludinātājs. Straupes baznīcas tuvumā atradās divi barona Rozena krogi, kurus P. Rozenbergs dēvēja par latviešu tautas bendētavām. 1906.g. janvārī glāba straupēniešus no soda ekspedīcijas bendēm, tādēļ no nāvei nolemtajiem 25 revolucionāriem nošauti tikai trīs: M. Blate, P. Moris, E. Rullis. Pārējie izpērti, jo melnās sotņas pulkvedis par visu varu centās uzkalpoties ģenerāļos. 1907.–11.g. mācītājs Lielvārdē, Jumpravā. 1911.–19.g. mācītājs Mārtiņa draudzē Rīgā. 1. pasaules kara laikā nodibināja lazareti, rūpējās par bēgļu apgādi. 1919.g. 2. aprīlī lielinieku apcietināts, ieslodzīts Rīgas centrālcietumā. Cietumā viņš inficējās ar tīfu, un pēc atbrīvošanas smagi saslima un nomira Rīgas 2. pilsētas slimnīcā.