Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks vasaras periodā (01.06.–31.08.)
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S., Sv.
SLĒGTS
notice Ceturtdien, 25. jūlijā, bibliotēka apmeklētājiem slēgta!
Katra mēneša pēdējā ceturtdienā – metodiskajā dienā – bibliotēkas lietotāji klātienē netiek apkalpoti. Ārpus bibliotēkas darba laika pie mums saņemtos izdevumus (grāmatas un žurnālus) ir iespēja atstāt grāmatu nodošanas kastē pie ieejas vārtiem no Raunas ielas puses.

- Apsesdēls

Pseidonīms
Augusts Apsītis (īst.v.)
Dzimšanas dati
14.08.1880
Miršanas dati
31.03.1932
Apglabāts
Rīga, Raiņa kapos
Jomas
literatūra
Nodarbošanās
dzejnieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Raiskuma pagasts
Dzimtā vieta
Lenči
Dzimtās mājas
Rāceņi

Saistība ar novadu

Mācījās/Mācās
Lenči, Cēsis
Strādāja/Strādā
Cēsis

Interneta resursi

Apsesdēls - Vikipēdija

Augusts Apsītis - tīmekļa vietne Nekropole

Apsesdēls - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija

Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

1905. gada revolucionārs. 1889.-92.g. mācījies Lenču pagastskolā, 1892.-96.g. māceklis Vaidavas vilnas kārstuvē. 1897.g. mācījies Cēsu elementārskolā, 1898.-1902.g. K.Millera reālskolā, kur izsmēja tolaik plaukstošo kārklu vācietību. Izslēgts no 3.klases par slepena skolnieku pulciņa dibināšanu un musināšanu pret pastāvošo kārtību. Šajā laikā sācis rakstīt dzeju. Drīz uzņemts atpakaļ reālskolā kā brīvklausītājs. Bijis pārvaldnieks Ziemeru muižā, tagad Alūksnes rajonā, kur izcēlās ar brīvdomību un pēc nesaskaņām ar muižas īpašnieku 1903.g. rudenī atgriezās Cēsīs, kur ar pretvalstisku stāju pievērsa policijas uzmanību. Tad devās uz Rīgu, iestājās sociāldemokrātos un publicējās viņu izdevumos. 1905.g. aģitators Cēsīs, Valmierā, Liepājā, Pēterpilī. 1907.g. februārī Valmierā apcietināts. Apsesdēlam draudēja nošaušana. Partijas biedri sūtīja telegrammu domniekam E. Treimanim uz Pēterpili, lai viņš glābj Apsesdēla dzīvību. E.Treimanis ieradās pie Krievijas iekšlietu ministra P. Stolipina un, zinot, ka Stolipins necieš činkstētājus, ar asprātībām panāca nāves soda apmaiņu pret 10 gadiem spaidu darbos. Apsesdēls sodu izcieta Rīgas un Smoļenskas cietumos, 1916.g. izsūtīts nometinājumā uz Irkutsku. Pēc 1917.g. Februāra revolūcijas atgriezās dzimtenē. Cēsu apriņķa milicijas priekšnieks, darbojās revolucionāro sociālistu (eseru) partijā. No 1919.g. Rīgā rediģējis eseru laikrakstu "Uz Priekšuniversitas" Pēc avīzes slēgšanas nodevies rakstniecībai. Par savu skolotāju dzejā uzskatīja E. Treimani. No 1922.g. strādājis Kultūras fonda darbvedībā. Līdz 1924.g. Apsesdēla dzīve bija sarežģīta – slēpās, dzīvoja ar svešu pasi. 1919.g. augustā apcietināts, ieslodzīts Rīgas centrālcietumā, drīz atbrīvots. 1922.g. notiesāts uz 1 mēnesi arestā par valdības pelšanu. 1923.g. apcietināts, tiesāts. Mūža nogalē pievērsās dievturībai. Iznākuši 6 dzejoļu krājumi un apceres "Mans klusais brīdis" (1921). Rakstījis satīru un humoreskas dzejā un prozā, kas publicētas E.Treimaņa kalendāros. 1970.g. izdota izlase "Gribēju mīlēt". Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Apsesdēls"