Pēteris Austriņš
Pseidonīms
Pēteris Liepiņš (īst.v.)
Dzimšanas dati
11.09.1856
Miršanas dati
14.10.1903
Apglabāts
Cēsis, Lauciņu kapos
Jomas
literatūra, kultūra
Nodarbošanās
literāts, izdevējs, tirgotājs, tulkotājs
Dzimšanas vieta
Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
-
Dzimtās mājas
Kalnenieku Jaunzemji
Saistība ar novadu
Dzīvoja/Dzīvo
Cēsis
Mācījās/Mācās
Cēsis
Strādāja/Strādā
Cēsis
Interneta resursi
Liepiņš Pēteris - Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918.gadam"
Austriņš Pēteris - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdijaPiezīmes
Žurnālista Aleksandra Liepiņa-Brandli tēvs. Beidzis Cēsu apriņķa skolu. Bijis 1876.g. dibinātā Cēsu teātra vadītājs, kopā ar K. Mačernieku 1880.g. atvēra Cēsīs pirmo latviešu grāmatu veikalu, vēlāk arī spiestuvi. 1884.–1903.g. izdeva sludinājumu lapu "Wendenscher Anzeiger" (Vendenes Ziņotājs). Kopš 1891.g. iespieda citu apgādu sagatavotas grāmatas. Izdevis tulkotas lugas, arī paša sacerētus darbus: "Jokotājs" kupleju, dziesmiņu un runu krājums humora vakariem (1881); "Vēja grābslis" joku viencēliens (1882). 1890.–1905.g. izdeva J. Pelēkā sastādītus kalendārus, J. Vīstuča "Rauna citkārt un tagad" (1900); R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" (1902) pirmizdevums. P. Austriņa spiestuve ar P. Liepiņa vārdu darbojās arī kādu laiku pēc P. Austriņa nāves. Pieminams arī kā Cēsu teātra darbinieks: tulkojis libretu Mihaila Gļinkas operai "Dzīvību priekš cara" un izveidojis no tās skatu lugu ar dziedāšanu. Cēsīs tā izrādīta 1885.g., Ivanu Susaņinu atveidojis P. Austriņš. Tulkojis un pielāgojis vietējiem apstākļiem vairākus viencēlienus un lugas. Bijis laikraksta "Baltijas Vēstnesis" līdzstrādnieks. P. Austriņa pāragrā nāve bija smags zaudējums Cēsu teātrim.
