Pieaugušo apkalpošanas nodaļa: 64122879, 20236342
Bērnu apkalpošanas nodaļa:
64122605, 25668580
Administrācija: 64123644
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S.
Slēgts
Sv.
Slēgts
notice No bibliotēkas piedāvātajiem klātienes pakalpojumiem nodrošinām grāmatu apmaiņu un maksas pakalpojumus – drukāšanu, kopēšanu, skenēšanu un laminēšanu.
Lai saņemtu interesējošos izdevumus, tos nepieciešams iepriekš rezervēt, savukārt maksas pakalpojumu nepieciešams iepriekš pieteikt, rakstot e-pastā vai zvanot pa tālruni 64122879 vai 20236342.

Kārlis Egle

Dzimšanas dati
02.06.1887
Miršanas dati
25.06.1974
Apglabāts
miris Rīgā, apbedīts Vecpiebalgā, Viduskapos
Jomas
literatūra, kultūra, zinātne
Nodarbošanās
tulkotājs, literatūrvēsturnieks, bibliogrāfs

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Gulbenes rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Druvienas pagasts
Dzimtās mājas
Mazvasaraudzi / Vasarāji

Saistība ar novadu

Strādāja/Strādā
Cēsis (1923-25)

Interneta resursi

Kārlis Egle - tīmekļvietne "Nekropole"

Egle Kārlis - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Kārlis Egle - Vikipēdija
Egle Kārlis - Gulbenes novada bibliotēkas tīmekļvietne
Egle Kārlis - datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918.gadam"
Egle Kārlis - tīmekļvietne "Literatūra.lv"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Rūdolfa Egles brālis; precējies ar Elmīru Egli. Mācījies vietējās pagastskolā, 1902.g. beidzis ministrijas skolu, strādājis tēva saimniecībā. 1906.g. pārcēlās uz Rīgu, žurnālā "Vārdotājs" ievietoja savu pirmo publikāciju – satīru par vācu muižniekiem 1905. gada revolūcijā. Pašmācības ceļā ieguva skolotāja tiesības. 1908.–14.g. skolotājs. 1914.–17.g. karavīrs. 1919.–22.g. dienēja Latvijas armijā. 1923.–24.g. brīvklausītājs Latvijas universitātes Filoloģijas fakultātē. 1923.–25.g. iekārtojis un vadījis O. Jēpes maksas bibliotēkas Cēsīs un Rīgā. Palīdzēja O. Jēpem vērtīgu grāmatu izdošanā, veicinot viņa uzņēmuma paplašināšanos. Sakopojis, rediģējis un papildinājis ar bibliogrāfiju latviešu rakstnieku autobiogrāfiju krājumu "Atziņas", 1–3 (1923–24). Rediģējis O. Jēpes grāmatu sēriju "Bērnu un jaunatnes literatūra". Kopīgi ar R. Egli nodibinājis un vadījis žurnālu "Latvju Grāmata" (1922–31). 1925.–52.g. J. Misiņa bibliotēkas vadītājs. Sarakstījis brošūru "Brāļi Kaudzīši un viņu mūzejs Vecpiebalgā" (1938). Sastādījis un komentējis J. Poruka, M. un R. Kaudzīšu, E. Veidenbauma u.c. rakstnieku Kopotu rakstu izdevumus. Rediģējis "Latviešu literatūras vēsturi", 1–6 (1935–37). Tulkojis cittautu rakstnieku darbus. Īpaši nozīmīgs ir K. Egles darbs R. Tagores daiļrades tulkošanā un rakstu izdošanā. 1939.g. vācbaltiešu repatriācijas laikā gādāja, lai J. Misiņa bibliotēkā nonāktu Latviešu literārās biedrības manuskriptu un reto grāmatu krājums. 1944.g. izglāba J. Misiņa bibliotēku no aizvešanas un Vāciju. Bija noskaņots pret vāciešiem un 1944.g. neiekļāvās latviešu bēgļu straumē. 1946.g. izveidoja Latvijas Valsts universitātes Bibliotēkas zinātņu katedru, vadīja to līdz 1952.g., kā arī lasīja lekcijas. 1952.–66.g. J. Misiņa bibliotēkas galvenais bibliogrāfs. Sarakstījis grāmatu: "Īsa latviešu bibliogrāfijas vēsture" (1957); "Atmiņas" (1972). Izdota K. Egles dienasgrāmatu un vēstuļu izlase "Manas atmiņas" (1980). Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Egle Kārlis"