Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks vasaras periodā (01.06.–31.08.)
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S., Sv.
SLĒGTS
notice Jauno grāmatu izstāde
22. un 23. augustā bibliotēkā reģistrētiem lietotājiem būs iespēja iepazīties ar jaunākajām pieaugušo auditorijai paredzētajām daiļliteratūras un nozaru literatūras grāmatām, kā arī pierakstīties rindā uz sev interesējošajiem izdevumiem.

Ādolfs Erss

Pseidonīms
Ādolfs Rūniks (līdz 1914)
Dzimšanas dati
13.06.1885
Miršanas dati
29.09.1945
Apglabāts
Rīga
Jomas
literatūra
Nodarbošanās
rakstnieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Skujenes pagasts
Dzimtās mājas
Ģībēni

Saistība ar novadu

Mācījās/Mācās
Skujene, Cēsis (1900-04)
Strādāja/Strādā
Dzērbene (1904-05)

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis

Interneta resursi

Erss Ādolfs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Ādolfs Erss - tīmekļvietne "Nekropole"
Ādolfs Erss - Vikipēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Tulkotājas Mirdzas Ersas tēvs. Mācījies 1894.–94.g. Ežu pagastskolā, 1897.–1900.g. Skujenes draudzes skolā, 1900.–02.g. Cēsu pilsētas skolā. 1904. beidzis Cēsu viengadīgos skolotāju kursus. Skolas laikā dzīvoja Cēsu grāfa Zīversa savrupnamā (tur tagad Cēsu Vēstures un mākslas muzejs) pie mātes māsas, kas vadīja grāfa saimniecību. Te iepazinās ar aristokrātisku vidi, guva pirmo priekšstatu par stilu un gaumi. Pilī un pils parkā gūtos iespaidus vēlāk izmantoja literārajā darbā. 1904.–05.g. palīgskolotājs Dzērbenē. 1905.g. ievēlēts par Dzērbenes pagasta rīcības komitejas sekretāru. Pēc tam bēga uz Krieviju, kur ar svešu uzvārdu (Bērziņš) un viltotu pasi dzīvoja trūkumā un likteņa svaidībās. Mācījies Pēterpils mūzikas skolā Bijis spēļu nama tehniskais darbinieks, svētceļnieks, restorānu un cirka vijolnieks, mājskolotājs, telefonu mehāniķis. 1911.–14.g. dzīvoja Latgalē. Kopš 1914.g. laikraksta "Līdums" līdzstrādnieks, 1919.–20.g. piedalās Latvijas Brīvības cīņās. Pēc tam Rīgā, laikrakstu "Latvijas Sargs", "Latvis", "Pēdējā Brīdī" līdzstrādnieks. Draudzējies ar A. Austriņu, E. Virzu. 1900.g. pirmā publikācija − stāsts. Iznākušas 37 grāmatas, galvenokārt proza. Rakstījis arī dzeju, ceļojumu aprakstus. Daudz tulkojis. 1940.–41.g. strādājis laikrakstā "Padomju Latvija", publicējis rakstus par literatūru un mākslu. Vācu laika presē publicēti daži stāsti. 1944.g. oktobrī čeka Ā. Ersu apcietināja, apsūdzēja kā vienu no 188 latviešiem leģiona ģenerālinspektoram R. Bangerskim. 1944.g. 22. martā iesniegtā Latvijas politisko un sabiedrisko darbinieku memoranda parakstītājus turēja ieslodzījumā necilvēcīgos apstākļos. Padomju laikā Ā. Ersa daiļrade nievāta par buržuāziski nacionālistisku, viņa grāmatas aizliedza. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Erss Ādolfs"