Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks vasaras periodā (01.06.–31.08.)
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S., Sv.
SLĒGTS
notice Bibliotēka informē pa īslaicīgiem traucējumiem e-kataloga sistēmas darbībā
Noderīgu informāciju ar paskaidrojumiem, kā rīkoties, meklējot uzziņas par izdevumiem elektroniskajā kopkatalogā, skatīt mājaslapas jaunāko aktualitāšu ierakstā.

Pēteris Gūtmanis

Dzimšanas dati
19.08.1848
Miršanas dati
03.12.1916
Apglabāts
miris Morē, apbedīts Nītaures kapos
Jomas
izglītība, literatūra
Nodarbošanās
skolotājs, satīriķis

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Limbažu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Braslavas pagasts
Dzimtās mājas
Skursenes

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
More (mūža beigās)
Mācījās/Mācās
Cēsis

Interneta resursi

Gūtmanis Pēteris - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija

Pēteris Gūtmanis - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Elektroniskais kopklatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Mācījies Cēsu elementāreālskolā, Cēsu apriņķa skolā. 1870.g. beidzis guberņas ģimnāziju Rīgā. 1870.–73.g. studējis tieslietas Tērbatas universitātē, ko nepabeidza. Piedalījies A. Kronvalda vadītajā inteliģentu pulciņā. Studiju laikā sāka literāro darbību: 1872.g. laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" publicēti viņa humoristiskie un satīriskie dzejoļi. Kopš 1873.g. mājskolotājs Pēterpilī. Sadraudzējās ar Baumaņu Kārli, Kažoku Dāvi, Ausekli, A. Jurjānu u.c. Organizēja latviešu teātra izrādes, izdevis satīriskus almanahus "Jaunie dunduri" (1875); "Dunduru pēcnākami" (1876); "Dunduru padēli" (1877); "Dundurs pats" (1878), kur publicējis I. Krilova fabulas paša tulkojumā un ar Ausekli sacerētās satīras. 1878.g. ieguva ģimnāzijas vācu valodas skolotāja tiesības, strādājis Petrozavodskas guberņas ģimnāzijā. 1879.g. pārcelts par reālskolas skolotāju Pleskavā, kur strādājis līdz 20. gadsimta sākumam. 1883.g. Pleskavā nodibinājis un 6 gadus vadījis Latviešu savstarpējo palīdzības biedrību. Vasaras pavadīja Latvijā. Kopš 1884.g. darbojās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā. Tulkojis no krievu, poļu, vācu valodas. Rakstījis par biškopību laikrakstā "Rīgas Avīzes". Ticis pie turības, kļuva uzticams kalpotājs, izpelnījās 4 Krievijas cara valdības ordeņus un valsts padomnieka titulu. 1891.g. ierosināja dibināt Vidzemes biškopības biedrību "Dravnieks", bija tās goda biedrs un goda priekšnieks. Pensionējies, dzīvoja Mores pagastā un saimniekoja "Pitņos". Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Gūtmanis Pēteris".