Maija Kvelde

Itālijas ordenis (1986.)

Agronoma Pāvila Kveldes (Kreišmaņa) meita; diriģenta Paula Kveldes māsa. 1942.g. beigusi Rīgas 4. vidusskolu, 1944.–1949.g. studējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Romāņu valodu nodaļā, 1947.–1950.g. mācījusies arī Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas klavieru klasē, kur 1949.–1979.g. strādāja par itāļu un vācu valodas skolotāju un mācīja klavieru spēli. Kopš 1955.g. tulkojusi daiļliteratūru no itāļu valodas. Kopš 1955.g. tulko no itāļu valodas. Pirmā publikācija - Marcellas un Mauricija Ferrari grāmata "Palmiro Toljati" (1956). Citi tulkojumi: Dž. Bokačo "Dekamerons" (1958, M. Silmales atdzejojumi), V. Pratolini "Stāsts par nabaga mīlētājiem" (1961, J. Birzvalka atdzejojumi) un "Saprāta balss" (1972), O. Sinjorelli "Eleonora Duze" (1978), R. Džovanjoli "Spartaks" (1978), G. Deledas "Mīlestības apzīmogotie" (1981, arī K. pēcvārds), E. Ruso "Sermuliņu midzenis" (1990), V. Skota "Aivenho" (M. Danēzi adaptācijā, 1997). Tulkojusi arī bērnu grāmatas: T. Volfa "Pūķi", "Fejas", "Gariņi" (visas 1996), P. Holeilona "Gulivera piedzīvojumi un citas pasakas". Līdzautore Latviešu-itāliešu sarunu vārdnīcai (1965) un Itāliešu-latviešu vārdnīcai (1971). Apbalvota ar Itālijas ordeni par nopelniem Itālijas un Latvijas kultūras sakaru veicināšanā (1986).