Garlībs Helvigs Merķelis

Merķelis, Garlībs Helvigs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Garlībs Merķelis - Vikipēdija
Garlībs Helvigs Merķelis - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Garlieb Merkel - Vikipēdija (resurss angļu valodā)
Garlieb Merkel - Vikipēdija (resurss igauņu valodā)
Garlieb Helwig Merkel - Vikipēdija (resurss vācu valodā)
Merkel, Garlieb Helwig - Baltisches Biographisches Lexikon digital (resurss vācu valodā)
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Vācbaltiešu izcelsmes apgaismības publicists, rakstnieks. 1771.g. kopā ar ģimeni pārcēlās uz Vecpiebalgu. 1776.–82.g. un 1785.–86.g. mācījies Rīgas Domskolā, ko nepabeidza. Izglītojās pašmācības ceļā. Kopš 1786.g. ierēdnis. 1788.–92.g. mājskolotājs Lielupē. 1792.g. ierēdnis Rīgas tiesā. 1793.–96.g. mājskolotājs Nītaures Annas muižā, kur vācu valodā sarakstījis grāmatu "Latvieši, it sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimta beigās" izdota 1796.g. Leipcigā, latviski 1905.g. A. Būmaņa tulkojumā. Pirms tam izplatījās rokrakstā J. Pulāna tulkojumā. 1796.g. G. Merķelis studēja medicīnu Leipcigas un Jēnas universitātē. 1801.g. ieguva filozofijas zinātņu doktora grādu. 1796.–1806.g. Vācijā kļuva pazīstams rakstnieks, ievērojams literatūras kritiķis un izdeva literāru žurnālu. 1806.g. atgriezās Baltijā. G. Merķeļa slava Eiropā bija jau tik liela, ka vācbaltiešu muižniecība neuzdrošinājās ar viņu izrēķināties. 1808.g. G. Merķelis apprecējās un nopirka Depkina muižiņu Katlakalnā pie Rīgas. Izdevis vairākus laikrakstus. Nav rakstījis latviešu valodā, bet viņa darbi ļoti ietekmējuši Latvijas kultūras un sabiedrības dzīvi. Pirmais, kurš no vēstures viedokļa pētījis latviešu tautas dzīvi. 1969.g. latviski izdota G. Merķeļa darbu izlase. Pie Ineša ezera, vietā, kur G. Merķelis pavadīja bērnību, ir B. Grīsles 1969.g. veidots piemiņas akmens. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Merķelis Garlībs Helvigs".