Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks vasaras periodā (01.06.–31.08.)
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S., Sv.
SLĒGTS
notice Ceturtdien, 25. jūlijā, bibliotēka apmeklētājiem slēgta!
Katra mēneša pēdējā ceturtdienā – metodiskajā dienā – bibliotēkas lietotāji klātienē netiek apkalpoti. Ārpus bibliotēkas darba laika pie mums saņemtos izdevumus (grāmatas un žurnālus) ir iespēja atstāt grāmatu nodošanas kastē pie ieejas vārtiem no Raunas ielas puses.

Andrejs Pumpurs

Dzimšanas dati
22.09.1841
Miršanas dati
06.07.1902
Apglabāts
Rīga
Jomas
literatūra
Nodarbošanās
dzejnieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Ogres rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Lieljumprava [pagasts]
Dzimtās mājas
Ķeirānu meža māja

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Cēsis
Strādāja/Strādā
Vecpiebalga (1867-72), Jaunpiebalga

Interneta resursi

Eposs "Lāčplēsis" 

Pumpurs Andrejs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Andrejs Pumpurs - Vikipēdija
Andrejs Pumpurs - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

1856.g. beidzis Lielvārdes draudzes skolu. Palīdzēja darbā tēvam, strādāja lauku darbus, pludināja kokus. Kopš 1858.g. mērnieka palīgs Vidzemes muižās. 1867.–72.g. mērnieks Piebalgā. Piedalījās sabiedrības dzīvē, draudzējās ar J. Jurjānu, M. Kaudzīti un R. Kaudzīti, J. Pilsātnieku, A. Stērsti. Piebalgā sāka rakstīt dzeju. A. Pumpura slavenākie dzejoļi datēti ar viņa dzīves Piebalgas periodu. 1869.g. pirmā publikācija. Piebaldzēnietes ilgi atcerējušās A. Pumpuru – ballēs bijis iznesīgs un sarīkojumos pratis uzturēt labu noskaņojumu. Piebalgā iecerējis eposu "Lāčplēsis". 1872.–74.g. strādājis Jumurdā. 1873.g. piedalījās 1. vispārējos latviešu dziesmu svētkos, kur iepazinās ar A. Kronvaldu, bet Lielvārdē – ar Ausekli. 1874.–76.g. dzīvoja Rīgā, darbojās Rīgas Latviešu biedrībā. 1876.g. Maskavā iestājās brīvprātīgo pulkā, lai piedalītos serbu atbrīvošanas cīņās pret turkiem. Taču, kad nokļuva karalauka tuvumā, jau bija noslēgts pamiers. 1876.g. beidzis Odesas junkuru skolu un līdz mūža beigām bijis armijas intendantūras virsnieks. 1882.g. atgriezās Rīgā, uzturējās arī Cēsīs, Tērbatā, kur 1888.g. pabeidza 3. latviešu vispārējiem dziesmu svētkiem veltīto eposu "Lāčplēsis". Tā rakstīšanai izmantojis Indriķa hroniku. Strādājis Daugavpils intendantūrā, pavadīja armijas mantu sūtījumus. 1897.g. iepazinās ar nākamo grāmatizdevēju Ansi Gulbi un mudināja viņu pievērsties latviešu rakstnieku darbu izdošanai. 1901.g. pēc atgriešanās no Ķīnas saslima un vairs neatveseļojās. Padomju ideoloģija centās A. Pumpuru padarīt par latviešu un krievu tautu draudzības cildinātāju, piedēvējot "Lāčplēsim" savienību ar krieviem cīņā pret svešzemniekiem, lai gan ne krievi, ne citas slāvu ciltis eposā nav minētas. 1988.g. Inešos atklāts Jāņa Zariņa (1913-2000) veidots granīta krūšutēls. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Pumpurs Andrejs".