Pāvils Rozītis
Dzimšanas dati
01.12.1889
Miršanas dati
20.02.1937
Apglabāts
Rīga
Jomas
literatūra
Nodarbošanās
rakstnieks, redaktors
Dzimšanas vieta
Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Liepas pagasts
Dzimtās mājas
Purapilpi
Saistība ar novadu
Dzīvoja/Dzīvo
Liepa
Mācījās/Mācās
Liepa
Interneta resursi
Rozītis Pāvils - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Pāvils Rozītis - Vikipēdija
Pāvils Rozītis - tīmekļa vietne "Literatura.lv"
Pāvils Rozītis - tīmekļa vietne "Time∞Note"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Pāvils Rozītis - Vikipēdija
Pāvils Rozītis - tīmekļa vietne "Literatura.lv"
Pāvils Rozītis - tīmekļa vietne "Time∞Note"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Piezīmes
1894.g. zaudēja tēvu un tēva mājas. Ar māti un jaunākajām māsām bērnību pavadīja Liepas pagasta "Auduļos". Mācījies Liepas pagastskolā, 1901.–02.g. Valmieras pilsētas skolā, 1902.–07.g. privātā proģimnāzijā, kur viņa skolasbiedri bija Rūdolfs Egle, Jānis Kārkliņš, Linards Laicens, Niklāvs Strunke, A. Švābe. 1908.–09.g. mācījies skolotāju kursos Pēterpilī, 1910.–14.g. studējis Alfonsa Šaņavska tautas universitātē Maskavā Vēstures un filozofijas fakultātē. 1914.–15.g. strādājis laikrakstos "Jaunākās Ziņas", "Līdums". 1915.–18.g. ierēdnis Baku naftas rūpnīcā. 1918.g. atgriezās Latvijā, strādāja laikraksta "Līdums" redakcijā Valkā. 1919.g. Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības priekšsēdētājs. 1921.–26.g. apgāda "Latvju kultūra" literārais redaktors un žurnāla "Ritums" redaktors. 1921.–27.g. studējis tieslietas Latvijas Universitātē, studijas nepabeidza. 1923.g. kopā ar izdevējiem saukts pie kriminālatbildības, apsūdzot pornogrāfijas un nekaunīgu rakstu ražošanā un izplatīšanā par darbiem, kas apkopoti krājumā "Portrejas". Attaisnots. 1927.–28.g. laikrakstu "Pēdējā Brīdī" un "Pieci Santīmi" redaktors. Pēc dažiem tikai rakstniecībai veltītiem gadiem 1932.–34.g. Tautas labklājības ministrijas Inteliģento bezdarbnieku nodaļas vadītājs. 1933.–34.g. laikraksta "Dienas Lapa" redaktors. 1935.–37.g. Rīgas 3. bibliotēkas pārzinis. 1930.–37.g. Latvijas un PSRS Tautu kultūras tuvināšanas biedrības priekšsēdētājs. 1909.g. ienāca rakstniecībā ar tulkojumiem, 1910.g. ar dzejoļiem, īsiem stāstiem. 1918.g. apsveica Latvijas brīvību ar himnisku dzejojumu "Es dzirdu mūžību caur laikiem šalkojošu". Sarakstījis 4 romānus, no kuriem ievērojamākie: "Ceplis" (1928); "Valmieras puikas" (1936). Rakstījis esejas par K. Skalbi u.c., teātra recenzijas, publicistiku, tulkojis cittautu literatūru. Filmas "Aizsprosts" (1940) scenārija līdzautors. Izdoti "Kopoti raksti" 1–10 (1937–39) un "Raksti" 1–5 (1961–62). Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Rozītis Pāvils".
