Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalpošanas nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–20.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S.
10.00–15.00
Sv.
Slēgts
notice Darba laiks Valsts svētku laikā
Pirmdien, 18. novembrī, bibliotēka SLĒGTA. Ārpus bibliotēkas darba laika pie mums saņemtos izdevumus (grāmatas un žurnālus) lūdzam atstāt grāmatu nodošanas kastē pie ieejas vārtiem no Raunas ielas puses.

Kārlis Skalbe

Dzimšanas dati
07.11.1879
Miršanas dati
15.04.1945
Apglabāts
miris Zviedrijā, Stokholmā, urna 1992.g. pārapbedīta Vecpiebalgas "Saulrietos"
Jomas
literatūra
Nodarbošanās
rakstnieks, dzejnieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Vecpiebalgas pagasts
Dzimtās mājas
Incēni

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Vecpiebalga
Strādāja/Strādā
Rauna (1896-98)

Interneta resursi

​Skalbe Kārlis - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Kārlis Skalbe - Vikipēdija
Kārlis Skalbe - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Kāris Skalbe - Citātu kartotēka
Kārlis Skalbe - tīmekļvietne "Nekropole"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Dēvēts par latviešu pasaku ķēniņu un sirsnīgāko dzejnieku. Mācījies 1887.–90.g. Veļķu pagastskolā (skolotāji F. Rundelis, E. Felsbergs), 1890.–93.g. Vecpiebalgas draudzes skolā, kur mīļākās bija J. Sliedes ticības mācības stundas, (slavenākie skolasbiedri H. Albats, A. Bračs, Antons Ozols, J. Roze). 1895.–99.g. laukstrādnieks, grāmatu izplatītājs, lopu dzinējs, pagasta rakstveža palīgs Raunā. Tuvojoties iesaukšanas vecumam cara armijā, kas K. Skalbem šķita līdzīga katorgai, 1901.g. pašamācības ceļā ieguva skolotāja tiesības, jo skolotājus armijā neņēma. 1901.–04.g. palīgskolotājs Ērgļos pie A. Blaumaņa. Vasarās skolotājs Raunā pie A. Brača. Šis ir laiks, kad K. Skalbe ieguva ievērojama dzejnieka slavu. 1905.g. K. Skalbe nodibināja žurnālu "Kāvi". Tā mūžs bija īss – iznāca 2 numuri, jo par A. Austriņa satīriskā sacerējuma "Debesīs pa revolūcijas laiku Krievijā" publikāciju žurnāls "Kāvi" krita soda ekspedīcijas nežēlastībā, tika apvainots pareizticīgo baznīcas zaimošanā. K. Skalbe devās trimdā, dzīvoja trūkumā, saslima. 1909.g. atgriezās Rīgā. 1910.g. laikraksta "Rīta Vēstnesis" atbildīgais redaktors. 1911.g. decembrī apcietināts un notiesāts kļūmīgās publikācijas dēļ žurnālā "Kāvi", jo uzņēmās visu vainu uz sevi. Cietumā sarakstījis savas labākās pasakas: "Pasaku par vērdiņu"; "Jūras vārava"; "Kaķīša dzirnavas". 1913.g. februārī atbrīvots. 1914.g. laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" korespondents. 1915.g. strādājis laikrakstā "Līdums", vēlāk laikrakstā "Jaunākās Ziņas". 1916.g. novembrī iestājās latviešu strēlniekos, rakstvedis. 1917.g. laikraksta "Laiks" redaktors, Latviešu nacionālās padomes loceklis un viens no uzstājīgākajiem neatkarīgas Latvijas idejas aizstāvjiem. 1918.g. žurnāla "Jaunā Latvija" līdzredaktors, 1922.–25.g., 1931.–34.g. Saeimas deputāts. Vairākus gadus Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības priekšnieks, labs runātājs. 1935.–41.g. dzīvoja Mežaparkā Jura Mātera ielā 9, kur 2000.g. 14. aprīlī atklāta Ģirta Burvja veidota piemiņas plāksne. Incēnu kalnā netālu no savām dzimtajām mājām K. Skalbe uzcēla "Saulrietus" ar skaistu skatu uz Alaukstu. 1920.–40.g. vadījis literāro nodaļu laikrakstā "Jaunākās Ziņas", 1928.–35.g. J. Rozes izdotā žurnāla "Piesaulē" redaktors. 1942.–44.g. K. Skalbe vadīja literāro žurnālu "Latvju Mēnešraksts". 1944.g. novembrī no Jūrkalnes Kurzemē viņš devās bēgļu laivā pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju. K. Skalbe slimoja ar nieru tuberkulozi. Bīstamais ceļojums novembra drēgnumā pāri jūrai izraisīja slimības saasinājumu. 1945.g. martā viņš iegūla slimnīcā, kur drīz nomira. 1896.g. pirmā publikācija, dzejolis. Sarakstījis pasakas, dzeju, stāstus, tēlojumus, publicistiku. Vispilnīgāk K. Skalbes daiļrade aptverta J. Rozes izdotajos "Kopotos rakstos" 1–10 (1938–39). Pēc tam rakstītais lasāms: K.Skalbe "Raksti. Stāsti un tēlojumi" (Stokholma, 1952); "Mazās piezīmes" (R. 1999). K. Skalbes pasakas angliski tulkojis A. Stahne [Kursas Laiks, 1998. 14. VIII :5]. 1987.g. 4. oktobrī "Saulrietos" atklāts K. Skalbes muzejs. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Skalbe Kārlis".