Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks vasaras periodā (01.06.–31.08.)
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S., Sv.
SLĒGTS
notice Ceturtdien, 25. jūlijā, bibliotēka apmeklētājiem slēgta!
Katra mēneša pēdējā ceturtdienā – metodiskajā dienā – bibliotēkas lietotāji klātienē netiek apkalpoti. Ārpus bibliotēkas darba laika pie mums saņemtos izdevumus (grāmatas un žurnālus) ir iespēja atstāt grāmatu nodošanas kastē pie ieejas vārtiem no Raunas ielas puses.

Andrejs Stērste

Pseidonīms
arī Stērstu Andrejs
Dzimšanas dati
04.10.1853
Miršanas dati
21.02.1921
Apglabāts
Zaļenieki
Jomas
literatūra, jurisprudence, zinātne
Nodarbošanās
jurists, valodnieks, literāts

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Vecpiebalgas pagasts
Dzimtā vieta
Veļķi
Dzimtās mājas
Telvieši

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Vecpiebalga
Mācījās/Mācās
Vecpiebalga (1866-69)
Strādāja/Strādā
Vecpiebalga (1872-74)

Interneta resursi

​Andrejs Stērste - Vikipēdija
Andrejs Stērste - tīmekļvietne "Garamantas.lv"
Andrejs Stērste - tīmekļvietne "Nekropole"
Stērste Andrejs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Tautiskās atmodas darbinieks. Dzejnieces Elzas Stērstes tēvs, A. Spekes, Edvarta Virzas sievastēvs. Mācījies: 1866.–69.g. Vecpiebalgas draudzes skolā pie A. Rātmindera, mūziku un klavierspēli pie P. Šancberga, 1869.–70.g. Rīgā Katrīnas skolā, 1870.–72.g. un 1874.–76.g. Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. 1872.–74.g. krievu valodas skolotājs Vecpiebalgas draudzes skolā. Piedalījās literārā pulciņā "Ķirps" un Vecpiebalgas Labdarības biedrības koncertos, teātra izrādēs. Sacerējis vārdus P. Šancberga komponētām kuplejām. 1876.–81.g. studējis tieslietas Pēterpils universitātē. 1881.–82.g. advokāts. Strādājis tiesās. Apkarojot pretiniekus, izmantoja viņu vājības, rīdot tos vienu pret otru. Izmantoja krievus, lai cīnītos pret vāciešiem, līdz ieguva sev tik ietekmīgus ienaidniekus, ka spiests Rīgu atstāt. Kopš 1890.g. advokāts Jelgavā. 1891.g. pie A. Stērstes praktizējās Jānis Pliekšāns-Rainis, kurš rotaļājies ar A. Stērstes sešgadīgo meitu Elzu Stērsti. Darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā, 1902.–04.g. tās priekšnieks. Mūža nogali dzīvoja Zaļenieku "Kauliņos", kur miris. 1874.g. pirmā publikācija. Tulkojis un arī pats rakstījis dzejoļus. 1878.g. publicēja pirmo dzejoli "Tev dziļi acīs ieskatīju", kas ar P. Šancberga komponētu melodiju kļuva par iecienītu dziesmu. Rakstījis par valodniecību, sadzīvi, 1879.g. publicējis atmiņas par Ausekli. Sarakstījis pirmo zinātnisko latviešu valodas gramatiku "Latviešu valodas mācība" 1–3 (1879–80); "Vadonis latviešu valodas mācībā tautas skolām" 1882.g.; kopā ar M. Kaudzīti sastādījis lasāmo grāmatu "Sēta un skola" 1–3 (1882–84). Tulkojis tiesu likumus, būtiski veicinājis latviešu juridiskās terminoloģijas attīstību. Darinājis jaunvārdus un latviskojis juridiskos terminus: atsauksme, aizmugures spriedums, blakus sūdzība, izpildu raksts, pavēste, vardarbība u.c. Savos 20. gadsimta sākuma rakstos vērsās pret marksismu, aicināja uz šķiru vienotību, tādēļ padomju literatūras vēsturē nievāts par tuvināšanos reakcionārajai buržuāzijas nometnei. E. Stērste sakārtojumā izdoti A. Stērstes "Kopotie raksti" (1939), kas padomju laikā bija aizliegtā literatūra. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Stērste Andrejs".