Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks vasaras periodā (01.06.–31.08.)
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S., Sv.
SLĒGTS
notice Ceturtdien, 25. jūlijā, bibliotēka apmeklētājiem slēgta!
Katra mēneša pēdējā ceturtdienā – metodiskajā dienā – bibliotēkas lietotāji klātienē netiek apkalpoti. Ārpus bibliotēkas darba laika pie mums saņemtos izdevumus (grāmatas un žurnālus) ir iespēja atstāt grāmatu nodošanas kastē pie ieejas vārtiem no Raunas ielas puses.

Elza Stērste

Pseidonīms
prec. Liekna-Virza; pseid. Naurēnu Elza
Dzimšanas dati
18.03.1885
Miršanas dati
19.04.1976
Apglabāts
Rīga
Jomas
izglītība, literatūra, teātris
Nodarbošanās
skolotāja, dramaturģe, dzejniece, tulkotāja

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Vecpiebalgas pagasts
Dzimtās mājas
Naurēni

Saistība ar novadu

Interneta resursi

Stērste Elza - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Elza Stērste - Vikipēdija
Elza Stērste - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Elza Stērste - tīmekļvietne "Nekropole"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Precējusies ar Edvartu Virzu, kas E. Stērsti sauca par Marselīni un viņai veltījis poēmu "Straumēni". Annas Žīgures vecāmāte. 1896.–1902.g. mācījusies Jelgavas vācu augstākajā meiteņu skolā un mūzikas skolā. Šajā laikā sarakstījusi pirmos dzejoļus vācu, franču, krievu valodā. Pēc tam rakstījusi tikai latviešu valodā. 1906.–10.g. studējusi Pēterpils konservatorijas klavieru klasē. Pārpūlētās rokas dēļ no mūziķes karjeras spiesta atteikties. 1911.–13..g. studējusi klasisko filoloģiju Sorbonas universitātē Parīzē. 1913.–15.g. skolotāja Jelgavas mūzikas skolā, vadījusi klavieru klasi. 1918.–20.g. skolotāja 2. Rīgas ģimnāzijā. 1920.–40.g. strādājusi literāru darbu. Rīgā dzīvoja Dzirnavu ielā 5–15, vienā mājā ar A. Niedru. 1941.–44.g. mūzikas skolotāja Rīgā. 1944.g., kad latviešus pārņēma bēgšanas drudzis, E. Stērste stingri nolēma: "Es palikšu pie savas tautas". 1945.–51.g. Leļļu teātra dramaturģe un lektore. 1951.g. 4. janvārī Rīgā uz ielas apcietināta saistībā ar čekas sadomāto franču grupas lietu, kur nodevībā vaino dramaturgu Voldemāru Sauleskalnu, un notiesāta uz 25 gadiem čekas nāves nometnē. 1955.g. maijā atgriezās no Sibīrijas pusparalizēta. Iemācījās rakstīt ar kreiso roku, pārvietojās ratiņos. Ar grūtībām dabūja atļauju tulkot no franču valodas. Ar Mirdzas Ķempes gādību saņēma pabalstu no Rakstnieku savienības, kas algoja viņai arī sekretāri. 1903.g. publicēts E. Stērstes pirmais dzejolis ar pseidonīmu Naurēnu Elza, izdoti 6 dzejoļu krājumi. Sarakstījusi 5 prozas grāmatas, tajā skaitā literārs A. Stērstes dzīves stāsts "Andreja Zīles dzīve" (1937). Sarakstījusi lugas, bērnu literatūru, publicējusi apceres par franču rakstniekiem. Tulkojusi franču valodā latviešu dzeju "Póemes lettons". Sarakstījusi darbu "Atmiņu raksti" [Karogs 1985 #2 :158 un #3 :150]; par E. Virzu [Literatūra un Māksla 1989. 1. VII–26. VIII]. 1991.g. E. Srērstes dzimtajās mājās atklāts piemiņas akmens. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Strēste Elza".