Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks
P.O.
10.00–18.00
T.
10.00–20.00
C.P.
10.00–18.00
S.
10.00–15.00
Sv.
Slēgts
notice Jauno grāmatu izstāde
No 23. līdz 25. maijam Pieaugušo apkalpošanas nodaļā lietotājiem būs iespēja iepazīties ar jaunākajām daiļliteratūras un nozaru literatūras grāmatām, kā arī pierakstīties rindā uz sev interesējošajiem izdevumiem.

Edvards Treimanis-Zvārgulis

Dzimšanas dati
02.10.1866
Miršanas dati
08.04.1950
Apglabāts
Priekuļi, apb. Leukādiju dārzā
Jomas
literatūra
Nodarbošanās
dzejnieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Priekuļu pagasts
Dzimtās mājas
Rauguļi

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Priekuļi, Cēsis
Mācījās/Mācās
Cēsis
Strādāja/Strādā
Cēsis

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis (1927.g.)

Interneta resursi

Treimanis Edvards - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Edvards Treimanis Zvārgulis - tīmekļvietne "Nekropole"
Edvards Treimanis-Zvārgulis - Vikipēdija
Edvards Treimanis-Zvārgulis - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Beidzis Cēsu draudzes skolu un apriņķa skolu. Kancelejas ierēdnis Cēsīs, spēlēja K. Mačernieka vadītajā teātra trupā. Kopš 1890.g. arhivāra palīgs Rīgas apgabaltiesā, uzstājās kā aktieris un kuplejists. Kļuva atzīts sociālā protesta dzejnieks, kura dzejoļus labprāt iespieda latviešu laikrakstos un žurnālos. 1896.–1900.g. iznāca pirmās piecas E. Treimaņa dzejoļu grāmatas. Pēc Rietumeiropas ceļojuma uzcēla sev "Villa Leukadia", kur pavadīja turpmāko mūžu un nodevās rakstniecībai. 1901.g. sastādījis latviešu rakstnieku darbu kopojumu "Burtnieks". 1901.–13.g. izdeva "Zvārguļa Zobgala kalendāru", kur par autoriem iesaistīja latviešu humoristus. 1902.–03.g. vadījis "Pēterburgas Avīžu" satīrisko nodaļu "Purva malā". Sakārtojis "E. Veidenbauma Kopotus rakstus" 1–6 (1907–09) un uzrakstījis plašu dzejnieka dzīves stāstu. 1905. gada revolūcijā nepiedalījās. 1907.g. ievēlēts par Vidzemes deputātu 2. Valsts Domē, kur uzstājās pret soda ekspedīcijas zvērībām Latvijā. Pie Krievijas iekšlietu ministra Pjotra Stolipina panāca nāvessoda atcelšanu Apsesdēlam. 1908.g. publicēja E. Veidenbauma sacerējumu "Gabals iz tautsaimniecības", par ko sodīts ar 6 mēnešiem cietumā. 1913.g. strādājis Cēsīs par privātadvokātu. 20. gadsimta sākumā iznāca vēl septiņas E. Treimaņa dzejoļu grāmatas. 1. pasaules kara laikā viņš nokļuva Krievijā, vēlāk Kaukāzā. 1917.g. sākumā atgriezās Latvijā, pēc cara gāšanas 1917.g. īsu laiku Cēsu pilsētas galva. 1927.g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Sarakstījis divas lugas, stāstus, tulkojis un atdzejojis, bijis ražīgākais epigrammu autors – nevienam latviešu rakstniekam to nav tik daudz kā E. Treimanim. Viņa Latvijas neatkarības pēdējos gados sarakstītie darbi palika neiespiesti, jo K. Ulmanis, nevarēdams sagaidīt no E. Treimaņa sevis slavināšanu, aizliedza viņa darbus publicēt. Izdoti "Kopoti raksti" 1–5 (1924–26) un izlases: "Dziesminieka sirds" (1959); "Kur Gauja ar Raunu tiekas" (1978). Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Treimanis-Zvārgulis Edvards".