Pēteris Zālīte

​Pēteris Zālīte - Vikipēdija
Pēteris Zālīte - Latvijas Universitātes tīmekļa vietne "Pēc trīs mirkļiem 100 gadi"
Pēteris Zālīte - tīmekļa vietne "Literatura.lv"
Pēteris Zālīte - tīmekļa vietne "Time∞Note" 
Zālīte Pēteris - datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam"
Zālīte Pēteris - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Mācījies Raunas pagastskolā, kopš 1884.g. Cēsu apriņķa skolā un Rīgas guberņas ģimnāzijā. Studējis dabaszinātnes un filozofiju Jēnas universitātē, beidzis 1893.g. ar filozofijas zinātņu doktora grādu, papildinājies Berlīnes un Pēterpils universitātē. Strādājis E. Plātesa firmā: 1893.–1903.g. un 1909.–10.g. laikraksta "Mājas Viesis" redaktors, 1895.–1905.g. "Mājas Viesa Mēnešraksta" redaktors, 1909.–10.g. laikraksta "Dienas Lapa" redaktors. Šiem izdevumiem pieder ievērojama loma latviešu politiskās domāšanas, literatūras un kultūras attīstībā. P. Zālītem ir īpaši nopelni J. Poruka talanta attīstībā – viņš nodrošināja rakstniekam neierobežotas publicēšanās iespējas. 1905.g. revolūcijas laikā atbalstīja Latviešu demokrātu savienību. 1906.g. iesniedza P. Stolipinam apskatu "Nemiera cēloņi Baltijā", kur 14 punktos norādīja uz reformām, kas ir neatliekamas Baltijas nomierināšanai. 1915.g. darbojās Maskavā bēgļu apgādāšanas komitejā, aizstāvēja latviešu intereses, viens no Latvijas valstiskās neatkarības idejas autoriem. 1917.–18.g. Pēterpilī rediģēja "Jauno Dienas Lapu". 1919.–34.g. Latvijas Universitātes mācībspēks, filozofijas profesors. 1930.–34.g. Saeimas deputāts no Darba savienības. Būdams vairāk teorētiķis nekā praktiķis, nespēja iekļauties Saeimas partiju intrigās, ķildās un veikalnieciskos darījumos, ko viņš nosodīja. Tas nepatika varas vīriem un viņiem pakļautajai presei – tā P. Zālītes vērtīgās domas noklusēja, izceļot tikai neveiklākus izteicienus. Tādēļ P. Zālīte savas runas publicēja laikraksta "Jaunākās Ziņas" maksas sludinājumos, atstājot skarbu apsūdzību tā laika partejiskumam. Kopš 1898.g. publicējis apmēram 20 filozofiska satura grāmatas un brošūras, vairāk nekā 100 zinātniskus rakstus periodikā. Sarakstījis monogrāfijas par ievērojamiem cilvēkiem. 1934.g. pensionējās, uzdāvināja Latvijas Universitātei savu vērtīgo un plašo zinātnisko bibliotēku. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Zālīte Pēteris".