Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks
P.O.
10.00–18.00
T.
10.00–20.00
C.P.
10.00–18.00
S.
10.00–15.00
Sv.
Slēgts
notice Jauno grāmatu izstāde
No 23. līdz 25. maijam Pieaugušo apkalpošanas nodaļā lietotājiem ir iespēja iepazīties ar jaunākajām daiļliteratūras un nozaru literatūras grāmatām, kā arī pierakstīties rindā uz sev interesējošajiem izdevumiem.

Helmers Pavasars

Dzimšanas dati
19.05.1903
Miršanas dati
12.06.1998
Apglabāts
Lielbritānija, Londona; pārapbedīts Valmieras Centra kapos
Jomas
mūzika, izglītība
Nodarbošanās
komponists, skolotājs

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Gulbenes rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Lejasciema pagasts

Saistība ar novadu

Strādāja/Strādā
Cēsis (1931-40)

Apbalvojumi

PBJA Tautas balvas laureāts (1983.)

Interneta resursi

​Helmers Pavasars - Vikipēdija
Helmers Pavasars - tīmekļvietne "Musica Baltica"
Helmers Pavasars - tīmekļvietne "Nekropole"
Helmers Pavasars - Barikadopēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

1919.g. piedalījies Latvijas Brīvības cīņās. 1920.–21.g. Valmierā mūzikas skolā mācījies vijoļspēli un mūzikas teoriju. 1921.g. beidzis Valmieras ģimnāziju, 1921.–28.g. Latvijas Valsts konservatorijas studējis kompozīcijas teoriju un diriģēšanu pie J. Vītola un Jāņa Mediņa. Kopš 1928.g. mūzikas skolotājs Rīgas 26. pamatskolā, mācīja vijoles un klavieru spēli. Kopš 1929.g. ērģelnieks Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un draudzes kora diriģents. 1930.g. beidzis Latvijas Valsts konservatorijas vijoļklasi pie profesoriem E. Lučīni un Ā. Meca. 1931.–32.g. mūzikas skolotājs Valmierā. 1931.g. nodibināja Cēsu simfonisko orķestri ar pilnu sastāvu 40 mūziķiem un bija tā diriģents Kopš 1932.g. Cēsu mūzikas skolas vijoles klases un orķestra vadītājs. Saslima ar tuberkulozi. Pēc ārstēšanās strādājis tikai Cēsīs. 1934.–40.g. Cēsu tautas konservatorijas direktors. 1938.–40.g. Cēsu Skolotāju institūtā mācīja vijoļspēli un diriģēja orķestri. 1940.–44.g. Latvijas Valsts konservatorijas teorētisko mācījies priekšmetu docents. 1944.g. kopā ar ģimeni nokļuva Vācijā. 1946.–49.g. Baltijas universitātē Pinebergā mācīja mūzikas teoriju, harmoniju, vadījis studentu orķestri. Atkal saslima ar tuberkulozi, pārcieta operāciju, zaudējot izceļošanas iespējas uz ASV. Kopš 1954.g. Londonā, ērģelnieks latviešu draudzē, 1957.–58.g. Bredfordas latviešu kora diriģents 1958., 1967.g. dziesmu svētku komitejas priekšnieks un virsdiriģents Anglijas latviešu dziesmu dienās Lesterā, 1961.g. Bredfordā, 1964.g. Eiropas latviešu 1. dziesmu svētkos Hamburgā. Darbojies rakstu krājuma "Latvju Mūzika" redkolēģijā. Kompozīcijas: "Patētiskā uvertīra", svīta "Mazi baleta skati", variācijas par tēmu "Tev mūžam dzīvot, Latvija!", "Elēģiskais končertīno vijolei" – tapuši Cēsīs, rakstīti Cēsu simfoniskajam orķestrim. Komponējis vijoļkoncertu (1939), kamermūziku, 2 stīgu kvartetus, duetu flautai un vijolei, apmēram 80 kora dziesmu, 40 solo dziesmas, kantātes "Tautas karogs"; "Atzīšana"; "Sasauc, dziesma!"; "Tēvzeme sauc jaunu dziesmu"; "Dāvida 96. dziesma". Savdabīga ir 1940.g. komponētā "Simfoniskā idile". Tā veltīta H. Pavasara meitai Dacei, izmantojot 4 notis D, A, C, E. 1983.g. PBJA Tautas balvas laureāts. Padomju laikā H. Pavasara vārds dzimtenē noklusēts. 1990.g. dziesmu svētku laikā H. Pavasars viesojās Rīgā. J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesors. Pēc H. Pavasara nāves viņa meita nodevusi Literatūras un mākslas vēstures muzejam Rīgā sava tēva arhīvu – skaņdarbu oriģinālus, vēstules, rakstus un recenzijas, lielu daļu viņa bibliotēkas. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Pavasars Helmers".