Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks vasaras periodā (01.06.–31.08.)
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S., Sv.
SLĒGTS
notice Jauno grāmatu izstāde
22. un 23. augustā bibliotēkā reģistrētiem lietotājiem būs iespēja iepazīties ar jaunākajām pieaugušo auditorijai paredzētajām daiļliteratūras un nozaru literatūras grāmatām, kā arī pierakstīties rindā uz sev interesējošajiem izdevumiem.

Jānis Apals

Dzimšanas dati
17.09.1930
Miršanas dati
21.02.2011
Jomas
zinātne
Nodarbošanās
arheologs

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Rīgas rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Rīgas pilsēta

Saistība ar novadu

Strādāja/Strādā
Cēsis, Āraiši

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis, Spīdolas balva (1995.g.), Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors (1997.g.), Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (1999.g)

Interneta resursi

Jānis Apals - Vikipēdija

Jānis Apals - tīmekļa vietne Nekropole

Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Precējies ar arheoloģi Zigrīdu Apalu. 1946.g. beidzis Ezeres septiņgadīgo pamatskolu 1946.–50.g. mācījies Liepājas pedagoģiskajā skolā pie J. Menča u.c., 1951.–56.g. studējis vēsturi Latvijas Valsts universitātē, mācījies pie Teodora Zeida, diplomdarbs Franču buržuāziskās revolūcijas atbalsis Kurzemes hercogistē (nav publicēts), vadītājs Marģers Stepermanis. 1955.–59.g. vēstures skolotājs Rīgas celtniecības tehnikumā, strādājis kopā ar Gunāru Priedi. No 1959.g. Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta zinātniskais līdzstrādnieks. Mūža lielāko daļu veltījis Latvijas arheoloģisko pieminekļu izpētei, galvenokārt Cēsu rajonā. Pirmais uzsācis hidroarheoloģiskos pētījumus Latvijā. Ievērojamākais sasniegums: jaunas Latvijas arheoloģisko pieminekļu kategorijas ezermītnes atklājums. Pamatojoties uz latviešu tautas teikām, apsekojis vairāk nekā 100 ezerus un ieguvis liecības par 10 senām ezermītnēm Latvijā, tajā skaitā Cēsu rajonā Āraišu, Auļukalna, Dūķu (Drustu pagastā) un Bricu ezerā (Jaunpiebalgas pagastā). 1965.g. ar pētījumiem Āraišu ezermītnē (Āraišu ezerpilī) sāka izrakumus Cēsu apkārtnē. Veicis Āraišu ezermītnes pilnīgu izpēti, izstrādājis un īstenojis tās rekonstrukciju, kas vienlaikus ir arī eksperimentālās arheoloģijas aizsākums Latvijā. 1970.g. pētījis 17.–18. gadsimta Purgaiļu kapsētu Vecpiebalgā; 1971.–73.g. 9.–12. gadsimta Liepiņu kapulauku Drabešos, kur apbedīti Āraišu ezermītnes iedzīvotāji (plašāk pētītais rietumletgaļu kapulauks); 1971.g. 13.–14. gadsimta Uplantu kapsētu Drabešos; 1972.g. 1.–4. gadsimta Lazdiņu uzkalniņu Vaivē; 1972.g. Cēsīs Vaļņu ielā 2; 1972.–74.g. 14.–17. gadsimta Āraišu viduslaiku pilsdrupas; 1976.g. 16. gadsimta Baukalna kapsētu Mazstraupē; 1977.g. 17. gadsimta Muciņu kapsētu Zosēnos; 1978.g. 17. gadsimta Ragaiņu kapsētu Vecpiebalgā; 1980.g. 12.–13. gadsimta Riekstu pilskalnu Cēsīs; 1980.g. kopā ar Franci Zagorski Simtēnu uzkalniņu Kārļos. Vairāk nekā 180 zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors. Sarakstījis grāmatas: "Arheoloģiskie pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā" (1986); "Arheoloģiskie pētījumi Cēsu novadā 1965 – 90", līdzautore Z. Apala (1991); "Senie mājokļi Latvijā"; "Āraišu ezerpils". Par Āraišu ezermītni rakstījis žurnālā "Jaunā Gaita", 145 :26-33, 146 :38-41, 147 :23-30 un rakstu krājumā "Cēsu novada vēsture" I (1995 :59-75), "Latvijas Vēstures Institūta žurnāls" (1999 #4 :27 –45). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1993.g. vēstures zinātņu doktors. 1995.g. Spīdolas balva par Āraišu ezermītnes izpēti un atjaunošanu. 1997.g. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors. 1999.g. Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapēs "Apals Jānis" un "Āraišu ezerpils"