Jānis Linters
Dzimšanas dati
05.11.1879
Miršanas dati
07.04.1963
Apglabāts
apglabāts Rīgas 2. Meža kapos
Jomas
tehnika
Nodarbošanās
inženieris, elektriķis
Dzimšanas vieta
Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Liepas pagasts
Dzimtās mājas
Muldas
Saistība ar novadu
Mācījās/Mācās
Cēsis
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Interneta resursi
Kā piedzima runātīgais Latvijas Radio? - Barikadopēdija
Jānis Linters - tīmekļvietne "Time∞Note" (Nekropole)
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Jānis Linters - tīmekļvietne "Time∞Note" (Nekropole)
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Piezīmes
Radiosakaru pamatlicējs Latvijā. Kopš 1886.g. mācījies Cēsu un Tērbatas reālskolā, 1909.g. beidzis Pēterpils Elektrotehnisko institūtu ar 1. pakāpes inženiera-elektriķa diplomu. Strādājis Kamčatkā, kur vadījis Petropavlovskas radiostacijas būvdarbus. 1910.g. izbūvēja 1200 km radiosakaru līniju. Ārkārtīgi smagos darba apstākļos sabojāja veselību. 1919.g. atgriezās Latvijā. Piedalījies Latvijas Radiofona izveidošanā. 1921.–40.g. vadījis Latvijas Pasta un telegrāfa departamenta radio nodaļu. 1922.g. Rīgas kuģu būvētavā iekārtoja radiotelegrāfa centrāli sakariem ar 12 valstīm un 1923.g. tur sāka radio izmēģinājumus – lasīja laika prognozes un avīžu ziņas. Darbojies Latvijas radiorūpniecības izveidē. 1924.g. ierosināja Rīgas Radiofona būvi. 1925.g. Pasta un telegrāfa dienesta darbnīcā sāka ražot vienkāršākos radiouztvērējus. Organizēja radiouztvērēju ražošanu rūpnīcā VEF. Pateicoties J. Lintera neatlaidībai, Saeima atvēlēja līdzekļus radiofona raidītāju būvei, ko veica franču firma un 1925.g. 1. novembrī svinīgi atklāja Rīgas Radiofonu ar Džakomo Pučini operas "M–e Butterfly" translāciju no Nacionālās operas (šis datums noteikts par Latvijas Radio dienu). Pēc J. Lintera ierosmes Latvijas Universitātē izveidoja Telekomunikāciju katedru radiotehnikas speciālistu sagatavošanai. Organizēja žurnālu "Radio" un "Radio Abonents" izdošanu. Rakstījis latviešu un ārzemju presē par radio. 2. pasaules kara gados slēpās. Padomju vara J. Linteram darbu specialitātē nedeva. 1944.–54.g. matemātikas skolotājs Berķenē, Dobeles apriņķī, atradās čekas uzraudzībā. Prata krievu, angļu, vācu un franču valodu, saprata zviedru valodu, orientējās ķīniešu rakstībā. Kopš 1962.g. nopelnu pensionārs. Ir nodibināta J. Lintera prēmija. Tā piešķirta A. Tīpainim u.c. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Linters Jānis".
