Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalpošanas nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–20.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S.
10.00–15.00
Sv.
Slēgts
notice Darba laiks 2019. gada nogalē
Pirmdien, 23. decembrī, 10.00–17.00. 24., 25., 26. decembrī – SLĒGTS. Piektdien, 27. decembrī, 10.00 –18.00, sestdien, 28. decembrī, 10.00–15.00, pirmdien, 30. decembrī, 10.00–17.00. 31. decembrī un 1. janvārī – SLĒGTS.

Hermanis Albats

Pseidonīms
Helgi (ps.)
Dzimšanas dati
23.08.1879
Miršanas dati
09.02.1942
Apglabāts
PSRS, Vjatka (Kirovas apg.)
Jomas
izglītība, literatūra, sabiedrība, jurisprudence
Nodarbošanās
pedagogs, dzejnieks, jurists, diplomāts

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Vecpiebalgas pagasts
Dzimtā vieta
Veļķi
Dzimtās mājas
Jaunzemi

Saistība ar novadu

Mācījās/Mācās
Veļķi, Vecpiebalga

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis II šķ., Beļģijas, Dānijas, Dienvidslāvijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Norvēģijas , Polijas, Portugāles, Somijas, Ungārijas, Zviedrijas un Vatikāna ordeņi.

Interneta resursi

Hermanis Albats - Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietne

Hermanis Albats - Vikipēdija
Albats Hermanis - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Mācījies Veļķu pagastskolā, Vecpiebalgas draudzes skolā (slavenākie skolasbiedri J. Bērziņš-Ziemelis, A. Bračs, A. Ozols, K. Ozols, J. Roze, K. Skalbe, A. Vanags), 1895.-98.g. Valkas skolotāju seminārā Rīgā. Studējis tautsaimniecību un tieslietas Maskavas universitātē. Papildinājies juridiskajās zinātnēs Parīzē un Heidelbergā. Gadsimtu mijā publicējis literatūras kritiku T. Zeiferta rediģētajā rakstu krājumā Jaunā Raža, kuru kopš 1898.g. Cēsīs izdeva J. Ozols. Ar pseidonīmu Helgi rakstījis dzeju, kas publicēta V. Plūdoņa antoloģijā "Dzīve un dzeja" (1900). H. Albata dzejoļus "Mana laime" un "Mātes gars" 1903.g. kā solodziesmas komponējis E. Dārziņš. 1912.-15.g. laikraksta "Baltijas Vēstnesis" līdzstrādnieks, 1909.-18.g. ārlietu redaktors krievu inteliģences laikrakstā "Московские Ведомости". Maskavā izkopa izsmalcinātu publicista stilu, vispusīgi iepazinās ar krievu kultūru. 1919.g. atgriezās Latvijā, strādājis Ārlietu ministrija par juriskonsultu. 1920.-23.g. Latvijas ārlietu ministra Z. A. Meierovica biedrs, 1923.-33.g. Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs. 1925.-40.g. Latvijas sūtnis Vatikānā, kur ieradās no Rīgas tikai īpaši svarīgos gadījumos. 1921.-40.g. Latvijas universitātes starptautisko tiesību docents, no 1939.g. profesors. Lasījis arī baznīcas tiesības, diplomātiskās un konsulārās tiesības. Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Starptautisko tiesību katedras vadītājs. H. Albata darbu Latvijas universitātē augstu vērtēja studenti un mācībspēki, jo viņa lekcijas bija interesantas – viņš vispārējo tiesību principus saistīja ar starptautiskiem notikumiem. Rakstījis par 1919.g. Versaļas miera līgumu, franču valodā izdevis Latvijas 1918.-28.g. noslēgto starptautisko līgumu krājumu, sarakstījis darbus par starptautiskajām tiesībām, Latvijas starptautisko stāvokli. Kopš 1927.g., kad Ansis Gulbis sāka izdot Latviešu konversācijas vārdnīcu, bija viens no tās ražīgākajiem autoriem – uzrakstījis 197 plašākus rakstus par diplomātiju un jurisprudenci. 1921.g. Latvijas delegāts Barselonas konferencē. 1920. un 1922.g. vadīja līguma sarunas ar Vāciju, 1921.g. ar Vatikānu, 1922.g. ar Čehoslovākiju, 1924 ar Holandi, Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Dāniju, Šveici, 1925.g. ar Beļģiju, 1926.g. ar Vāciju, 1927.g. ar Grieķiju. 1922.g. delegāts Tautu Savienības asamblejā un Briseles jūras tiesību konferencē. 1920.-23.g. un 1925.g. Baltijas valstu konferences delegāts. 1925.g. Hāgas internacionālās civiltiesību konferences delegāts. Prata vairākas Rietumeiropas tautu valodas. Sevišķi tuva viņam bija franču valoda. Padomju laikā H. Albats ticis ierakstīts politiski bīstamo personu sarakstā, 1940.g. rudenī atlaists no darba Latvijas universitātē. 1941.g. 14. jūnijā viņa dzīvoklī iebruka čekisti, izpostīja profesora unikālo bibliotēku un izveda uz Krieviju. Vienlaicīgi izvesta arī viņa ģimene. H. Albats nokļuva Kirovas apgabala Vjatlaga čekas nāves nometnē. Tur badā, aukstumā un smagā, primitīvā ūdens smēlēja darbā H. Albata spēki ātri izsīka. Ārstam J. Vidiņam izdevās viņu ievietot nometnes slimnīcā, kur H. Albats drīz nomira. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Albats Hermanis"