Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalpošanas nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–20.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S.
10.00–15.00
Sv.
Slēgts
notice Jauno grāmatu izstāde
23.–25. janvārī Pieaugušo apkalpošanas nodaļā skatāmas jaunākās bibliotēkā pieejamās daiļliteratūras un nozaru literatūras grāmatas. Bibliotēkā reģistrētiem lietotājiem iespēja pierakstīties rindā uz sev interesējošajiem izdevumiem.

Pēteris Šmits

Dzimšanas dati
25.12.1869
Miršanas dati
05.06.1938
Apglabāts
Rīga, 1. Meža kapos
Jomas
kultūra, zinātne
Nodarbošanās
folklorists, valodnieks, etnogrāfs

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Raunas pagasts
Dzimtā vieta
Lisas muiža
Dzimtās mājas
Pekšas

Saistība ar novadu

Mācījās/Mācās
Rauna, Cēsis

Interneta resursi

Šmits Pēteris - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija

Pēteris Šmits - tīmekļa vietne "Time∞Note"
Pēteris Šmits - Vikipēdija
Pēteris Šmits - tīmekļa vietne "Garamantas.lv"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Mācījies: vietējā Jāņa pagastskolā, Raunas draudzes skolā, Cēsu apriņķa skolā. 1890.g. beidzis Nikolaja ģimnāziju Rīgā. Studējis slāvu valodas Maskavas universitātē. 1891.–96.g. studējis Pēterburgas universitātē Austrumu valodu fakultātē, apguva arī lietuviešu valodu. Pēc studijām Krievijas Ārlietu ministrijas dienestā. Nosūtīts uz Pekinu, 1896.–99.g. strādājis Krievijas vēstniecībā. Vienlaikus arī mācībspēks, krievu valodas docents Pekīnas universitātē (dibināta 1898.g.). 1899.g. Bokseru sacelšanās dēļ pārcēlās uz Vladivostoku, līdz 1920.g. Orientālistikas institūtā ķīniešu valodas un literatūras profesors. Pirmais iespiestais zinātniskais darbs – Pēterburgā krievu valodā izdotā grāmata "Trejāds patskaņu garums latviešu valodā" (1899). Vladivostokā P. Šmita lielākais veikums – Pēterburgas universitātē aizstāvētā maģistra disertācija "Mandarīnu gramatikas apcerējums" – izdota vairāk nekā 500 lpp. biezā grāmatā, kas iespiesta 1902.g. Speciālisti atzinuši to par vienu no labākajām ķīniešu sarunas un rakstu valodas grāmatām. Vladivostokā P. Šmits vēl sarakstījis darbus: "Klasiskās ķīniešu grāmatas" (1900); "Ķīniešu hrestomātija iesācējiem" (1904); "Mandžūru valodas mācība" 1–2 (1907,1908); "Fan–de liktenis" (ciklā "Jaunie un vecie brīnumu stāsti") (1909); "Latvju mitoloģija". Dzīvojot gandrīz 30 gadus Tālajos austrumos, P. Šmits nepārtrauca sadarbību ar dzimteni, vasaras brīvlaikus pavadīja Latvijā. Kopš 1895.g. vadīja valodniecības nodaļu žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts", piedalījās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs, rakstīja žurnālos "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Austrums", "Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājumā". 1908.g. darbojās Ortogrāfijas komisijā. 1912.g. apceļoja Rietumeiropu, iepazinās ar Londonas, Parīzes, Berlīnes muzejiem. Vākdams austrumtautu valodu materiālus, apceļoja Mongoliju, Ķīnu, Mandžūriju, Sibīriju, Japānu. 1. pasaules kara laikā dzīvoja Vladivostokā, kļuva par Vladivostokas Latviešu biedrības priekšnieku, organizēja sarīkojumus līdzekļu vākšanai latviešu strēlnieku bataljoniem un bēgļiem. Ar pseidonīmu Kalēju Pēteris publicēja sabiedriski politiskus rakstus "Dzimtenes Vēstnesī". 1. pasaules kara beigās aicināts par ķīniešu valodas katedras mācībspēku gan Kolumbijas universitātē Ņujorkā, gan jaundibinātajā Latvijas Universitātē. P. Šmits izvēlējās Latvijas Universitāti un 1920.g. no Vladivostokas ar Imantas pulku pa jūras ceļu atgriezās Latvijā. 1920.–38.g. Latvijas Universitātes profesors, 1938.g. Tēvzemes balvas laureāts. Publicējis pētījumus sinoloģijā, sarakstījis mācību grāmatas. Pētījis latviešu etnogrāfiju un tās izpausmi latviešu folklorā. P. Šmita galvenie darbi: "Etnogrāfisko rakstu krājums" 1–4 (1912–37); "Latviešu mitoloģija" (1918, 1926); "Latviešu pasakas un teikas" 1–15 (1925–37). Savācis, sistematizējis 36 790 latviešu ticējumus, tie izdoti krājumā "Latviešu ticējumi" 1–4 (1940–41). Nacionālajā bibliotēkā rokrakstā ir lasāms P. Šmita darbs "Mana autobiogrāfija", M. Vanagas fonds A295N30. Padomju literatūras vēsturē P. Šmits nievāts par buržuāzisku reakcionāru zinātnieku. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Šmits Pēteris".