Kārlis Lobe

Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Svētā Staņislava ordenis, Svētās Annas ordenis, Vācijas Dzelzs krusts, Vācu krustu zeltā, Daugavas Vanagu nozīme zeltā

Kārlis Lobe - Vikipēdija
Kārlis Lobe - Wikipedia (resurss angļu valodā)
Kārlis Lobe - tīmekļvietne "Time∞Note"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Latvijas armijas pulkvežleitnants, nacistiskās Vācijas pulkvedis. Beidzis Jaunpiebalgas draudzes skolu, Pleskavas guberņas Nagovskas lauksaimniecības skolu. 1914.g. iesaukts armijā, nosūtīts uz instruktoru skolu Somijā. 1916.g. beidza kara skolu un iestājās 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, kur pulkveža Frīdriha Brieža vadībā apguva uzbrukuma taktiku un tā tehnisko izpildījumu. 1917.g. janvāra Ziemsvētku kaujās Tīreļpurvā komandēja rotu. 1918.g. Padomju Krievijas delegācijas sastāvā piedalījies miera sarunās ar Vāciju Brestļitovskā, vēlāk Berlīnē. 1918.g. 14. novembrī Troicā nodibināja Imantas latviešu strēlnieku pulku, bija tā komandieris. 1920.g. ar šo pulku no Vladivastokas kuģī atgriezās Latvijā. 1921.g. pēc Latvijas armijas virsnieku kursiem kapteinis. 1921.–39.g. mācībspēks Latvijas kara skolā, kur vadījis arī virsnieku vietnieku kursus. 1930.–32.g. mācījies Augstākajos militāros kursos. 1939.g. paaugstināts par pulkvedi leitnantu. 1939.–40.g. Ventspils kājnieku pulka štāba priekšnieks ar dienesta vietu Talsos. Baigajā gadā slēpās, izglābās no apcietināšanas. Kopš 1941.g. decembra Latvijas pašaizsardzības spēku štāba priekšnieks. 1943.g. martā, dibinoties latviešu leģionam, 2. latviešu brigādes 2. pulka komandieris. K. Lobes pirmajā pavēlē pulkam: "Karavīri, mēs nekarojam šeit kādas svešas varas uzdevumā, bet garīga spēka vārdā, mātes Latvijas vārdā. Un tādēļ savu pulku, sākot ar šo brīdi, sauksim par Imantas pulku." K. Lobe cīnījies Volhovas frontē, pie Veļikajas upes, Opočkas un Vidzemē. Kopš 1944.g. apriļa pulkvedis. Apbalvots ar Vācijas Dzelzs krustiem, Vācu krustu zeltā. Vāciešiem nepatika K. Lobes uzsvērtais nacionālisms un viņu pārcēla par komandieri rezerves divīzijai Tornā. 1944.g. decembrī latviskās stājas dēļ apcietināts, nodots vācu kara tiesai. Sākoties krievu uzbrukumam, tiesa izpalika. Kapitulācijas dienā angļi pat neņēma K. Lodi gūstā, jo viņš vairs nebija militārpersona, bet bēglis. Vēlāk apcietināts. 1945.–46.g. atradās Neuminsteres nometnē. Pēc atbrīvošanas darbojās latviešu organizācijās Vācijā. 1950.g. pārcēlās uz Stokholmu. Darbojies Daugavas Vanagu centrālajā valdē. Apbalvots ar Daugavas Vanagu nozīmi zeltā. Rediģējis grāmatu "Ģenerālis Gopers kara un laika biedru atmiņās" (1951). Rakstījis presē par militāriem tematiem.