Pieaugušo apkalpošanas nodaļa: 20236342, 64122879
Bērnu apkalpošanas nodaļa:
25668580, 64122605
Administrācija: 64123644

Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads
LV-4101 Skatīt karti

 
Darba laiks
P. 10.00–18.00
O. 10.00–18.00
T. 10.00–18.00
C. 10.00–18.00
P. 10.00–18.00
S. 10.00–15.00
Sv. slēgts
notice Lasītāj – parādniek!
Aicinām atnest atpakaļ uz bibliotēku termiņā nenodotās grāmatas! Kavējuma nauda par tām netiks prasīta. Izsniegtos bibliotēkas izdevumus jebkurā diennakts laikā ir iespēja atstāt arī grāmatu nodošanas kastē pie mazajiem ieejas vārtiem.

Jānis Puriņš

Dzimšanas dati
25.04.1889
Miršanas dati
20.11.1944
Jomas
armija
Nodarbošanās
militārais darbinieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Mārsnēnu pagasts
Dzimtās mājas
Sakaiņi

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Mārsnēni
Mācījās/Mācās
Rauna
Strādāja/Strādā
Cēsis, Mārsnēni, Rauna, Liepa

Apbalvojumi

Lāčplēša kara ordenis ; Triju Zvaigžņu ordenis

Interneta resursi

Piezīmes

Latvijas brīvības cīnītājs, Latvijas armijas pulkvedis. Beidzis Raunas draudzes skolu un Valmieras pilsētas skolu. 1910.g. iesaukts armijā. Dienēja Cēsu kara pārvaldē. 1917.g. beidzis kara skolu un ieskaitīts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Cīnījās 1. pasaules kara pēdējās kaujās Līgatnes pozīcijās. Kopš 1918.g. novembra virsleitnants Latvijas armijā, Cēsu brīvprātīgo vienības komandieris. Cīnījies pret lieliniekiem pie Āraišiem, Līgatnes un Ieriķiem, aizkavējot ienaidnieka uzmākšanos Rīgai. Ar Cēsu rotu pievienojās Oskara Kalpaka bataljonam, cīnījās Kurzemē, pie Rīgas un Latgalē. 1919.g. janvārī kapteinis, 1919.g. maijā pulkvedis leitnants. 1919.g. jūnijā vadījis cīņas Austrumu frontē pret lieliniekiem, ļaujot Ziemeļlatvijas spēkiem koncentrēties pret landesvēru pie Cēsīm un Raunas. Kopš 1919.g. augusta komandieris 2.Ventspils kājnieku pulkā, kura kodols bija kaujās rūdītā Cēsu jeb Puriņa rota. 1919.g. oktobrī iecelts par 1. Kurzemes divīzijas komandieri un Austrumu frontes pavēlnieku. Par spīdošām operācijām Latgales frontē apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Iecelts par Lāčplēša Kara ordeņa domes locekli. 1923. un 1931.g. beidzis virsnieku kursus. 1925.g. pulkvedis. 1928.g. pārcelts uz Rīgas kara apriņķa pārvaldi. 1939.g. atvaļināts vecuma dēļ. Dzīvoja tēva mājās Mārsnēnos. 1941.–44.g. Mārsnēnu, Liepas un Raunas pagasta komandants un aizsargu rotas komandieris. 1944. 14. oktobrī čeka viņu apcietināja.