Ausma Špona

Komjaunatnes darbiniece, augstskolu mācībspēks. Mācījusies: Stalbes četru klašu pamatskolā, Rozulas septiņgadīgajā skolā, 1949.–54.g. Cēsu Skolotāju institūtā dabaszinātņu un ģeogrāfijas fakultātē, 1954.–58.g. neklātienē studējusi Latvijas Valsts Pedagoģijas institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultātē, 1958.g. pabeidza Latvijas Valsts universitāti. 1954.–55.g. Cēsu rajonā pionieru nama direktore. 1955.–59.g. Cēsu rajonā komjaunatnes 1. sekretāre, vadīja komjaunatnes vasaras nometnes, kas izpelnījās atzinību interesantu tematisko pasākumu dēļ. 1959.g. veiksmīgi pārvarēja kavēkļus I. Sudmaļa pieminekļa uzstādīšanai Cēsīs (tas atradās skvērā pie Gaujas un Zaķu, padomju laikā Imanta Sudmaļa ielas krustojuma). Partija prata to novērtēt un uzaicināja A. Šponu darbā uz Rīgu. 1959.–62.g. Latvijas komjaunatnes Centrālkomitejas sekretāre. Izmantojot mazpulku un skautu kustības principus, viņa izstrādāja pionieru praktisko iemaņu pakāpes, kas piešķiramas pēc noteiktu darba iemaņu apgūšanas. Par to Latvijas Kompartijas Cenrālkomitejā pelta kā komunistu mācībai un pionieru organizācijai nepieņemamas metodikas ierosinātāja. Apsūdzēta buržuāziskajā nacionālismā un 1962.g. atbrīvota no darba. 1962.–65.g. mācījās Latvijas Valsts universitātes aspirantūrā, pētīja pionieru organizācijas vēsturi atbilstoši komunistu režīma prasībām. Kopš 1965.g. Latvijas Valsts universitātes mācībspēks. 1982.g. Ļeņingradā aizstāvēja pedagoģijas zinātņu doktora disertāciju. Kopš 1983.g. profesore, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas katedras vadītāja. Divu grāmatu un apmēram 100 rakstu autore. 1988.g. Latvijas Tautas frontes I kongresa delegāte. Kopš 1989.g. piedalījusies zinātniskajās konferencēs Rietumvalstīs. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Špona Ausma".