Jānis Aleksandrs Kauls

Mācījies Sērmūkšu draudzes skolā. Devies uz Pēterpili, cerībā turpināt izglītību. Iztiku pelnīja ar privātstundām. Līdz 1905. gada revolūcijai darbojās sociālrevolucionāru (eseru) partijā, dzīvoja slepeni ar svešu pasi. 1906.g. eseru partijas uzdevumā devās uz Šveici, Franciju, kur mācījies krievu sociālo zinību skolā. Pievērsās anarhistiem, apkaroja boļševismu. 1914.g. beidzis Cīrihes universitātes Filozofijas fakultāti. Nosūtīts par žurnālistu uz Balkāniem, drīz nokļuva internēto nometnē, atbrīvots 1918.g. Atgriezies Krievijā, Zemkopības tautas komisariāta preses biroja vadītājs. Vēlāk čekas Sevišķajā nodaļā pētīja eseru sazvērestības arhīvu. 1919.g. atgriezās Latvijā. Sarakstījis brošūras: "Sociālisms un kultūra"; "Kā nodibināt tautas varu"; "Kreisās un labējās partijas". Pārvaldīja vācu, krievu, un franču valodu. Rakstījis laikrakstos "Liepājas Avīze", "Baltijas Vēstnesis", "Brīvā Zeme", "Latvijas Sargs", "Kopdarbība "u.c., arī ārzemju laikrakstos. 1939.g. devās uz Vāciju. 1942.g. atgriezās Latvijā. Līdz 1944.g. vasarai cenzora palīgs laikrakstā "Rīgas Apskats". 1944.g. nokļuva Vācijā. Pēc kara strādājis par tulku angļu-amerikāņu zonas latviešu komitejā. 1947.g. atgriezās Latvijā. 1949.g. pavasarī apcietināts, notiesāts uz 10 gadiem čekas spaidu darbu nometnēs. Miris bada nāvē Dubravlaga čekas nāves nometnē Mordovijā. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Kauls Jānis Aleksandrs".