Augusts Julla

Triju Zvaigžņu ordenis

Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

1892.g. beidzis Cēsu pilsētas skolu ar tautskolotāja tiesībām. 1892.–1900.g. skolotājs Lubānā, Alūksnē. 1895.g. 4. vispārējos dziesmu svētkos Jelgavā bija dziedātāju pulkā un svētku lauksaimniecības izstādē piedalījās ar gleznu "Liepas Ellīte". 1900.g. iestājās Blūma zīmēšanas skolā Rīgā. Žurnāla "Austrums" 1903.g. Nr.1 iespiests A. Jullas zīmējums "Jaungada naktī", turpat, 1905.g. Nr.5–7 plašs viņa raksts par stiebru krēslu mājrūpniecību Vidzemē. 1906.–12.g. mācījies Štiglica centrālā tehniskās zīmēšanas skolā, beidzis Keramikas nodaļu pie profesora K. Kēlera. 1913.–14.g. lektors Cēsu Amatnieku biedrības vakara kursos, piedalījies ar keramiku Latviešu mākslas biedrības izstādēs. Turpmāk pievērsās tēlniecībai un glezniecībai. 1916.–18.g. skolotājs Izglītības biedrības vidusskolā, 1919.g. nodibināja Cēsu Rūpniecības biedrību, Liepas pagasta kooperatīvu, Cēsīs nodibināja amatniecības vakara kursus, kurus 1920.g. janvārī pārvērta par Latvijā pirmo amatniecības skolu. 1920.–23.g. pirmais tās vadītājs, 1923.–36.g. turpat skolotājs. A. Julla ir 2 pieminekļu autors: 1927.g. 4. septembrī Lejas kapos Cēsīs atklāts piemineklis 1915.–20.g. Latvijas neatkarības cīnītājiem un 1935.g. 11. augustā Liepā atklāts piemineklis latviešu un igauņu kopīgo cīņu atcerei. 1919.g. jūnijā A. Julla iesniedza metu brīvības cīnītāju piemineklim Plācī (iespaidīgs sējējs ar paceltu šķēpu), bet komisija izvēlējās T. Zaļkalna metu. A. Julla bijis Cēsu pilsētas domnieks, darbojies Izglītības ministrijas skolu programmu komisijā, Latviešu strēlnieku komitejā, Liepas pagasta padomē, Amatas elektrības akciju sabiedrībā. 1949.g. 25. martā varmācīgi izvests no Latvijas uz Sibīriju. Izsūtījumā sacerējis dzejojumu "Liepas kalna folklora" (pieejams Cēsu Centrālajā bibliotēkā). 1956.g. atgriezās Latvijā, kur viņa dzimtajās mājās tad jau saimniekoja svešinieki. Atlikušo mūžu pavadīja Raunas pagasta Baižkalnā pie sievastēva. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Julla Augusts".