Johans Kēlers

Igauņu glezniecības pamatlicējs. Mācījies Vilandes (Viljandes) apriņķa skolā, 1839.–46.g. amata mācībā pie daiļkrāsotāja Fābera Cēsīs, Rīgas ielā 40. Tajā laikā grāfs K. Zīverss būvēja Cēsu pareizticīgo baznīcu, kur krāsotāja darbus izpildīja Fābers. J. Kēlers gleznoja tur eņģeļu galvas, par veikumu izpelnīdamies Fābera un K. Zīversa uzslavas. 1846.g. devās uz Pēterpili, strādājis par izkārtņu krāsotāju. 1848.–55.g. studējis Pēterpils mākslas akadēmijā. 1856.–58.g. izpildīja K. Zīversa pasūtījumu – uzgleznoja altārgleznu Cēsu Svētā Jāņa baznīcai "Kristus pie krusta" (jeb "Golgāta"), kuru uzskata par vērtīgāko Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas altārgleznu. Gleznojis galvenokārt portretus – darinājis Krievijas cara namam piederīgo ģīmetnes. Apceļojis Vāciju, Holandi, Beļģiju. Dzīvojis Parīzē, Romā, kur par gleznu Kristus pie krusta ieguva akadēmiķa grādu. Kopš 1862.g. zīmēšanas skolotājs Pēterpils Mākslas veicināšanas skolā, 1867.g. piedalījies igauņu tautiskajā kustībā. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Kēlers Johans".