Kārlis Krauze

Kārlis Krauze - Vikipēdija
Kārlis Krauze - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Kārlis Krauze - tīmekļvietne "Time∞Note"

Latvijas pilsētu un miestu ģerboņu autors. 1909.g. pēc tēva nāves ar māti pārcēlās uz Kārļu muižu pie Cēsīm. Mācījies Cēsu elementārskolā un L. Ausēja reālskolā. 1921.–32.g. studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, beidzis Riharda Zariņa Grafikas meistardarbnīcu ar ofortu Zemgaļu aiziešana no Tērvetes. 1920.–33.g. Latvijas Valstspapīru spiestuvē graviera māceklis, gravieris. Papildinājies Vīnē. 1923.–25.g. izgatavojis pirmos 39 Latvijas pilsētas un miestu ģerboņus, liekot pamatu vienotai Latvijas pašvaldību heraldikas sistēmai. Kopš 1928.g. izstādēs. 1928.g. zīmējis Latvijas 10 gadu jubilejai veltītās sērijas pastmarku “Cēsis”. 1934.–38.g. Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcas vadītāja palīgs. 1938.–40.g. Grafikas meistardarbnīcas vadītājs, vecākais docents. 20. gadu sākumā pēc R. Zariņa meta grebis varā 5, 10, 100 latu naudas zīmju klišejas. 1937.g. darinājis 10 latu naudas zīmi. 1936.g. ar akvareļiem piedalījies Cēsu mākslinieku grupas izstādē. Vara un kokdzeluma tehnikā izgatavojis portretus, pievērsies sadzīves un vēstures žanram (Saules kauja u.c.). Ilustrējis grāmatas, zīmējis karikatūras žurnālam "Svari", darinājis grāmatu zīmes. 1940.g. septembrī atbrīvots no darba Latvijas Mākslas akadēmijā kā nepiemērots padomju ideoloģijai. Baigajā gadā apcietināts, varmācīgi izvests no Latvijas uz Krieviju, noslepkavots Soļiļeckas čekas cietumā, Čkalovas apgabalā, Krievijā