Vilhelms Purvītis

​Vilhelms Purvītis - Vikipēdija
Vilhelms Purvītis - tīmekļvietne "Latvijas mākslas vēsture"
Vilhelms Purvītis - tīmekļvietne "Nekropole"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks. Mācījies Zaubes draudzes skolā, Drisas apriņķa skolā. 1890.–97.g. studēja Pēterpils Mākslas akadēmijā, beidzis Arhipa Kuindži meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Pēdējie stari", iegūstot lielo zelta medaļu. Kopš 1894.g. piedalās izstādēs. Papildinājies Vācijā, Parīzē, Romā. 1909.–15.g. Rīgas mākslas skolas pārzinis. 1917.–18.g. dzīvoja Norvēģijā. Atgriezies Rīgā, nodibināja Latvijas Mākslas akadēmiju. 1919.–34.g. Latvijas Mākslas akadēmijas pirmais rektors. 1922.–44.g. Dabas skatu meistardarbnīcas vadītājs, profesors 1919.–40.g. Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes Tēlotājas mākslas darbnīcas vadītājs. 1919.–40.g. un 1941.–44.g. Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors, izveidoja latviešu mākslas nodaļu, nemitīgi rūpējies par muzeja krājumu papildināšanu ar vērtīgiem mākslas darbiem. Brīvības pieminekļa projektu konkursu žūrijas loceklis un tehniskās komisijas loceklis. Līdz 1940.g. visu ārzemēs rīkoto latviešu mākslas izstāžu ģenerāldirektors. Rediģējis grāmatu "Vispārējā mākslas vēsture" (1934–36). Pirmais latviešu gleznotājs, kas izturēti veltījis savu dzīvi Latvijas dabas glezniecībai. Savas gleznas nepārdeva, jo cerēja izveidot ar tām muzeju un dāvināt to Rīgai. 2. pasaules karā šī kolekcija pazuda. Izplatītākais pieņēmums: 1944.g. maijā Purvītis gleznas pārvedis uz Jelgavu, kur tās sadegušas kara ugunsgrēkā. Cits pieņēmums: gleznas pazudušas, sūtot tās uz Vāciju. 1944.g. maijā Purvītis domāja palikt dzimtē, bet pēdējā brīdī izlēma doties uz Vāciju. Tas izlemts gaišreģa Finka pareģojuma ietekmē. Visticamāk, ka V. Purvītis devies līdzi savām gleznām, kuras No Rīgas mākslas muzeja paņēmuši vācieši. 1944. novembrī saslima, mira pēc operācijas. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Purvītis Vilhelms".