Jēkabs Alfreds Strazdiņš

Jēkabs Strazdiņš - tīmekļvietne "Time∞Note"
Jēkabs Strazdiņš - Vikipēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Mācījies Jāņa skolā, 1923.g. beidzis Jaunpiebalgas draudzes skolu, 1924.–33.g. studējis Latvijas Mākslas akadēmijā. 1927.g. Piebalgā zīmēja tautas mākslas priekšmetus, dzīvojamās telpas ar sadzīves žanra motīviem. Daļa no tiem ievietoti "Latvju rakstos, III". 1929.g. mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā Jāņa Roberta Tilberga meistardarbnīcā, kur stingrais akadēmisms J. Strazdiņu neapmierināja un 1930.g. viņš pārgāja uz Dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcu pie Jāņa Kugas. 1932.g. atgriezās Figurālās glezniecības meistardarbnīcā pie Ģederta Eliasa, aizrautīga zemnieku dzīves un darba ainu gleznotāja, kurš spēcīgi ietekmēja J. Strazdiņa daiļradi. Latvijas Mākslas akadēmiju beidzis ar diplomdarbu "Ganos". Papildinājies Itālijā. Kopš 1929.g. piedalījies izstādēs. Kolekcionēja mākslas darbus, 30. gadu beigās Jaunpiebalgā nodibināja Piebalgas Mākslas muzeju, kas 2. pasaules kara laikā izpostīts. 1932., 1985.g. izstādes Jaunpiebalgā. 1956., 1957., 1958., 1959.g. izstādes Cēsīs. Strādājis eļļas, ogles zīmējuma un pasteļtehnikā. Zemnieku žanra meistars, reālistiskās mākslas aizstāvis, K. Miesnieka uzskatu piekritējs. Darbojies biedrībā "Zaļā vārna" un piedalījies tās izstādēs. Žurnāla "Sējējs", laikraksta "Brīvā Zeme" u.c. publicēja recenzijas par izstādēm, apcerējumus par māksliniekiem, piebaldzēnu tradīcijām. Publicējis humoristiskus zīmējumus un pantus žurnālā "Atpūta". 1937.–44.g. zīmēšanas skolotājs Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā. Savā dzīvoklī Rīgā, Dzirnavu ielā rīkoja piebaldzēnu vakarus. Tajos piedalījušies H. Avens, J. Baltgailis, K. Baltgailis, M. Kalniņa-Eliase, J. Zālītis u.c. 1944.–49.g. Valsts mākslas akadēmijas mācībspēks. Zīmēšanas katedras un latviešu mākslas vēstures lektors Latvijas Valsts universitātē. Kopš 1946.g. Valsts mākslas akadēmijas docents. 1949.g. apbalvots ar LPSR Augstākās Padomes Prezidija goda rakstu. Drīz pēc tam Valsts mākslas akadēmijas pedagoģiskās sēdes laikā apcietināts, morāli un fiziski spīdzināts, safabricējot apsūdzību par pretpadomju literatūras glabāšanu, jo J. Strazdiņam piederēja plaša mākslas grāmatu un daiļliteratūras bibliotēka vairākās valodās. Piespriests izsūtījums uz 10 gadiem ar mantas atņemšanu. 1949.–54.g. izsūtījumā Bratskā, atgriezās ar sabeigtu veselību un zaudētām darba spējām. J. Strazdiņa glezna Senlatviešu kareivis atrodas tuberkulozes slimnīcas Jugla vestibilā. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Strazdiņš Jēkabs Alfreds".