Jette Užāne

Triju Zvaigžņu ordenis

Visu mūžu dzīvojusi Dzērbenē, tēva uzceltajās dzimtas mājās "Lejniekos". 1928.g. saslima ar mugurkaula skriemeļu tuberkulozi, no kuras 7 gadu vecumā iestājās kāju paralīze, tādēļ skolu apmeklējusi tikai vienu dienu, kad pirms liktenīgās saslimšanas gājusi atrādīt lasītprasmi. 30. gados Krimuldas sanatorijā apguva elementārskolas kursu. No 13 gadu vecuma, mātes rosināta, pievērsās cimdu adīšanai. Cimdu rakstus mācījusies no mātes, tēva mātes un mātes māsas. Vēlāk mācījusies rakstus noskatīt dabā. Ar cimdiem J. Užāne uzturējusi saskarsmi ar ārpasauli un pelnīja iztiku dzīvei – adīja kaimiņiem, paziņām. Iecienīti bija J. Užānes adītie pūra cimdi. 1960.g. J. Užānei par adījumiem piešķirts Tautas daiļamata meistares nosaukums. Kopš 1980.g. piedalījusies izstādēs Lielvārdē, Jelgavā, Saldū, Liepājā, Rīgā, 1988.g. Cēsīs. J. Užānes darbi izstādīti arī Somijā, 2001.g. personālizstāde ASV un Kanādas latviešu centros. Kā citi sacer dzejoļus, glezno vai komponē, tā J. Užāne darinājusi cimdus. Saviem adījumiem J. Užāne devusi tēlainus nosaukumu: Pārkārtošanās, 1991. gada janvāra dienas, Februāra vakars, Zemes zīmes, Debesu zīmes, Svētku zīmes, Portreti u.c. J. Užānes cimdi ir Latvijas Brīvdabas muzejā, privātkolekcijās. Savā mūžā uzadījusi apmēram 2000 cimdu pāru. 1995.g. apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Laikraksta "Druva" aptaujas "Gada cilvēks ‘97" laureāte. 1999.g. Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija par ieguldījumu lietišķās mākslas attīstībā. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Užāne Jette".