Pēteris Apkalns
Dzimšanas dati
10.10.1882
Miršanas dati
04.02.1942
Apglabāts
miris Vācijā, Gotā; pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos
Jomas
reliģija
Nodarbošanās
garīdznieks
Dzimšanas vieta
Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Madonas rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Bērzaunes pagasts
Dzimtās mājas
Abrieni
Saistība ar novadu
Strādāja/Strādā
Cēsis (1913-15; no 1918), Rauna (no 1918)
Apbalvojumi
Triju Zvagžņu ordeņa IV (1929.g.) un III (1936.g.) šķ., Lāčplēša kara ordeņa III šķ. (1926.g.), Latvijas aizsargu organizācijas Nopelnu krusts, Polijas ordenis “Polonia Restitutia”, Krievijas Jura krusts un Zelta amata krusts.
Interneta resursi
Pēteris Apkalns - tīmekļa vietne Nekropole
Apkalns Pēteris - Lāčplēša kara ordeņa kavalieri
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Apkalns Pēteris - Lāčplēša kara ordeņa kavalieri
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Piezīmes
Komponista Longīna Apkalna tēvs. Par Apkalnu uzvārdu nostāsts vēstī, ka uzvārdu došanas dienā Apkalna sencis muižā ieradies ar lielu nokavēšanos un taisnojies, ka bijis jāiet liels līkums ap kalnu – no tā arī ticis pie uzvārda. P. Apkalns mācījies Liezeres pagastskolā, Rīgas pilsētas un Narvas ģimnāzijā. Iestājies Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē. 1910.g. beidzis Teoloģijas fakultāti. Cēsu apriņķa vikārs. Kopš 1913.g. Cēsu lauku draudzes mācītājs. 1916.g. septembris-1917.g. decembris latviešu strēlnieku pulku mācītājs un Ziemsvētku kauju liecinieks, pieminēts A. Grīna romānā "Dvēseļu putenis". Par līdzdalību Ziemsvētku kaujās 1926.g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni – vienīgā latviešu civilpersona, kas apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni. 1918.g. atgriezās Cēsīs. Cēsu lauku draudzes un līdz 1927.g. arī Raunas draudzes mācītājs. No 1926.g. arī Ziemeļvidzemes karaspēka un aizsargu mācītājs, ētikas un reliģijas skolotājs Cēsu valsts vidusskolā un Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā. 1934.g. jūnijs - 1940.g. jūlijs Latvijas armijas mācītājs. Draudzējās ar L. Bērziņu un E. Treimani. 1941.g. sākumā Vācijas konsulāts deva iespēju P. Apkalnam kopā ar ģimenē izbraukt uz Vāciju. Sarakstījis atmiņas par Fridrihu Briedi un svētrunu krājumu "Dievam, tēvzemei, brīvībai" (1939, 1984). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Aizsargu Nopelnu krustu. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Apkalns Pēteris".
1943. gadā pārvests uz Rīgu un 17. oktobrī apglabāts Brāļu kapos Rīgā.
