Jēkabs Lange
Pseidonīms
arī Jakobs Lange
Dzimšanas dati
09.07.1711
Miršanas dati
17.03.1777
Apglabāts
Rīga
Jomas
literatūra, reliģija
Nodarbošanās
tulkotājs, garīdznieks
Dzimšanas vieta
Valsts
Krievija
Apriņķis/Rajons/Novads
Kaļiņingradas apgabals
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Kaļiņingrada
Saistība ar novadu
Strādāja/Strādā
Cēsis (1762-70)
Interneta resursi
Jēkabs Lange - Vikipēdija
Jākobs Lange - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Lange Jākobs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Lange Jacobus - Baltisches Biographisches Lexikon digital
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Jākobs Lange - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Lange Jākobs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Lange Jacobus - Baltisches Biographisches Lexikon digital
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Piezīmes
Vācbaltiešu izcelsmes luterāņu garīdznieks, tulkotājs. 1717.–26.g. mācījies Fridriha ģimnāzijā Kēnigsbergā. 1727.–31.g. studējis teoloģiju Kenigsbergas universitātē. 1731.–36.g. skolotājs, palīgmācītājs, kopš 1936.g. Vidzemē: 1736.–45.g. mācītājs Ēvelē, 1745.–71.g. – Smiltenē, 1762.–70.g. Cēsu iecirkņa prāvests, 1771.–77.g. Vidzemes evaņģēliski luteriskās baznīcas virspārraugs (superintendants). Labi prata latviešu valodu, gādāja par tās literāro izteiksmi. Redkolēģijas loceklis Bībeles 2. izdevumam latviešu valodā (1739). Sarakstījis "Vidzemes ļaužu vecas un jaunas būšanas" (1753), stāsti. Tulkojis un papildinājis medicīnas apcerējumu "Latviešu Ārste" 1–25 (1768–69), kuru uzskata par pirmo periodisko izdevumu latviešu valodā. Tulkojis, pārstrādājis Mārtiņa Lutera katehismu (1773). Sastādījis pirmo vārdnīcu ar latviešu valodu "Vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīca" (1772–77).