Andrievs Niedra

Niedra Andrievs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Andrievs Niedra - Vikipēdija
Andrievs Niedra - Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca
Andrievs Niedra - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Andrievs Niedra - tīmekļvietne "Time∞Note"
Andrievs Niedra - Nacionālā enciklopēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Mācījies Tirzas pagastskolā un draudzes skolā, Vecpiebalgas draudzes skolas augstākajā klasē pie K. Millera un J. Sliedes, skolasbiedrs E. Melngailis. Mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pārgāja uz Rīgas guberņas ģimnāziju. 1890.g. nokārtoja abitūrijas pārbaudījumus Jelgavas ģimnāzijā. 1890.–99.g. studēja teoloģiju Tērbatas universitātē. Vairākkārt studijas pārtrauca, strādāja par mājskolotāju vācbaltiešu muižnieku ģimenē, pelnot līdzekļus turpmākām studijām. Pēc studijām mācītāja vietu nedabūja, pievērsās žurnālistikai un literatūrai. Jau skolas gados rakstīja dzejoļus un stāstus. Kopš 1888.g. stāsti un dzejoļi laikrakstā "Baltijas Vēstnesis". Kopš 80. gadu beigām viens no Rūdolfa Blaumaņa aprūpētiem audžudēliem. R. Blaumanis atzina, augstu vērtēja un citiem par paraugu izvirzīja A. Niedras mērķtiecību, neatlaidību un darba spējas. 1899.g. vadījis Jēkaba Velmes 1885.g. dibinātā žurnāla "Austrums" literāro nodaļu, kur publicēja savu ievērojamāko romānu "Līduma dūmos". 1901.–03.g. vadījis laikraksta "Pēterburgas Avīzes" literāro nodaļu. 1903.g. pārcēlās uz Cēsīm. 1903.-06.g. "Austrums" redaktors, kopš 1904.g. arī izdevējs, atpirka šo žurnālu no Jāņa Ozola. Ieguvis īpašumā Drabešu pagasta "Pelītes", ierīkoja tur spiestuvi un apgādu "Austrums", kur iespieda arī savas grāmatas "Bārenis un Brūnais", "Bads un mīlestība", "Zemnieka dēls", kā arī Jāņa Poruka "Zilizana sirdsdedze", Tirzmalietes "Uz kuru pusi?", divas tulkotas citu tautu grāmatas un sešas 1905. gada revolūciju apkarojošas brošūras, par ko tika boikotēts un 1906.g. bija spiests likvidēt žurnālu "Austrums" u.c. savus uzņēmumus. 1906.–08.g. mācītājs Valmieras apriņķa Matīšos, kur atjaunoja baznīcas torni. Nonāca pretrunās ar vietējo vācu muižniecību kroga dēļ, kas atradās uz senas baznīcas zemes un zvejas tiesību dēļ Burtnieku ezerā, tāpēc spiests vietu atstāt. 1908.–18.g. mācītājs Kalsnavas-Vietalvas draudzē. Iedibinājis Latvijā kapu svētku tradīciju. Talantīgs sprediķotājs. 1919.g. iesaistījās politiskā savienībā ar vācbaltiešiem, uzstājās pret K. Ulmaņa Latvijas pagaidu valdību. 1919.g. aprīlis–jūnijs Latvijas ministru prezidents. Pēc sakāves 1919.g. 19. –23. maijā Cēsu kaujās vācieši lika Niedram atkāpties no Latvijas “ministru prezidenta” amata, kuru viņš tik lepni valkājis no 18.maija, tātad 40 dienas. Niedra vāciešiem vairs nebija vajadzīgs. Par šo ministru prezidenta amatu Niedru 1924.g. tiesāja par nodevību pret latviešu tautu un izraidīja no Latvijas. A. Niedra publicēja "Tautas nodevēja atmiņas" 1–4 (1923–34). K. Ulmanis A. Niedru nicināja, bija viņam ļauns ienaidnieks – neievērojot mazākās pieklājības jūtas, skaļi sarunājās koncertā, ja izpildīja dziesmas ar A. Niedras vārdiem, vai pat demonstratīvi atstāja zāli. Turpretī A. Niedra par K. Ulmani nav teicis neviena nicinoša vārda, tikai kritizējis viņa politiku. Bet šīs taisnības būtība – mazajai latviešu tautai jāturas kopā ar senajiem sabiedrotiem vāciešiem. K. Ulmaņa aizlieguma dēļ "Latviešu konversācijas vārdnīcā" nav šķirkļa par A. Niedru. Trimdā A. Niedra dzīvoja Austrumprūsijā un kalpoja Alstades draudzē par mācītāju. 1942.g. aprīlī viņš atgriezās Latvijā, apmetās pie dēla. Padomju laikā A. Niedra nievāts par reakcionāru rakstnieku, viņa darbus aizliedza, bibliotēkās iznīcināja. A. Niedras uzticamākais draugs un atbalstītājs bija Jānis Misiņš, kurš A. Niedru atzina par latviešu lielāko rakstnieku. 1925.–26.g. izdoti A. Niedras "Kopoti raksti" 10 sējumos. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Niedra Andrievs".