Jānis Reiters

Jānis Reiters - Vikipēdija
Jānis Reiters - tīmekļvietne "Nekropole"
Reiters Jānis - datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam"
Jānis Reiters - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Pirmais latvietis ar augstāko izglītību, tiesību profesors, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā. Apmēram 1645.–50.g. mācījies Domskolā Rīgā. 1650.–56.g. studējis teoloģiju Tērbatas universitātē. 1654.g. publicēja disertāciju par lēnprātību, 1656. – par Svēto vakarēdienu. Pratis latviešu, vācu, igauņu, zviedru, somu, krievu, poļu, franču, itāļu valodu, lasīja latīņu, senebreju, sengrieķu tekstus. 1656.g. papildinājies Vācijā. Ap 1658.–64.g. evaņģēliski luteriskais mācītājs Raunas, Dzērbenes, Drustu draudzēs, slavens sprediķotājs, pēla Mārtiņa Lutera mācību, apšaubīja viņa Bībeles tulkojuma pareizību, prasīja ticības savienošanu ar labiem darbiem. Iemantoja latviešu zemnieku uzticību, jo aizstāvēja viņus pret muižnieku patvaļu. Vairākkārt Stokholmā aizstāvēja sevi un zemniekus pret vācu ļaunprātībām. 1662.g. Vidzemes superintendants Johans Gecēlius ierosināja tulkot Bībeli latviski. J. Reiters atsaucās, 1662.g. izdeva Rīgā tēvreižu krājumu 40 valodās, lai saņemtu pasūtījumu Bībeles latviskošanai. 1664.g. publicēja Mateja evaņģēlija latviskojumu. 1663.g. Raunas muižas pārvaldnieks sadūra J. Reiteru un viņa sievu. 1664.g. iesaistījās Rīgā reliģiskā disputā, zaudēja mācītājstiesības. 1665.g. Romā pārgāja katoļticībā. Kā atzīts literāts un valodnieks iemantoja bijušās Zviedrijas karalienes Kristīnas labvēlību. 1666.g. februārī pieņemts pie pāvesta un saņēma naudas pabalstu. 1667.g. Viļņas universitātē. Pēc tam Francijā tieslietu profesors. 1670.g. atgriezās Rīgā, nesekmīgi centās atgūt mācītāja tiesības. 1675.g. Zviedrijas karalis Kārlis XI atjaunoja J. Reiteram mācītāja tiesības un piešķīra draudzi Pērnavas tuvumā. 1675.g. Rīgā izdota "Eine Übersetzung Probe …" ar J. Reitera latviskotiem Bībeles fragmentiem. 1676.–77.g. garnizona mācītājs Koknesē, sprediķoja vācu, zviedru, somu, latviešu valodā. Ieguva apspiesto aizstāvja un pretestības modinātāja slavu, tādēļ padzīts. Šajā laikā viņam labi secējusies Bībeles tulkošana, kura manuskriptu glabājis Rīgā pie sievastēva. 1677.g. maijā Rīgā izcēlās liels ugunsgrēks. Tajā sadega J. Reitera Bībeles tulkojuma manuskripts un visa viņa bibliotēka, bet pats tika apsūdzēts dedzināšanā. Atbrīvots no cietuma, atstāja dzimteni. 1686.–95.g. dzīvojis Dūderhofā. Visu mūžu cieta vajāšanas un pārestības no vāciešiem, kuri darīja visu, lai apdāvinātais J. Reiters nekļūtu par latviešu Luteru. Bija darbīgs un pašapzinīgs, negrieza ceļu augstmaņiem, tāpēc sagādāja sev daudz nelaimju. Jānis Viesiens sarakstījis J. Reitera liktenim veltītu drāmu "Jānis Reiters" (1960). Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Reiters Jānis".