Aleksandrs Čaks
Pseidonīms
Aleksandrs Čadarainis (īst.v.)
Dzimšanas dati
27.10.1901
Miršanas dati
08.02.1950
Apglabāts
Rīga, Raiņa kapos
Jomas
izglītība, literatūra
Nodarbošanās
skolotājs, dzejnieks
Dzimšanas vieta
Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Rīgas rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Rīgas pilsēta
Saistība ar novadu
Strādāja/Strādā
Drabeši (1925-27)
Interneta resursi
Čaks Aleksandrs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Aleksandrs Čaks - tīmekļvietne Nekropole
Aleksandrs Čaks - Vikipēdija
Aleksandrs Čaks - Wikipedia (resurss angļu valodā)
Aleksandra Čaka memoriālai muzejs - dzīvoklis - muzeja tīmekļvietne
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Aleksandrs Čaks - tīmekļvietne Nekropole
Aleksandrs Čaks - Vikipēdija
Aleksandrs Čaks - Wikipedia (resurss angļu valodā)
Aleksandra Čaka memoriālai muzejs - dzīvoklis - muzeja tīmekļvietne
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Piezīmes
1908.–11.g. mācījies Stabuša proģimnāzijā, 1911.–14.g. Aleksandra ģimnāzijā Rīgā. 1. pasaules kara laikā kopā ar ģimnāziju evakuējās uz Krieviju, 1918.g. beidzis ģimnāziju. 1918.–19.g. studējis medicīnu Maskavas universitātē. Studijas pārtrauca, strādājis sanitārā vilciena apkalpē. Vēlāk strādājis slimnīcā, 1920.–22.g. padomju darbinieks. 1922.g. atgriezās Latvijā, piedāvāja savus pirmos 6 dzejoļus A. Jesena "Jaunības Tekām", kurus tā nepublicēja. 1924.g. beidza Rīgas 2. vidusskolu un atjaunoja medicīnas studijas Latvijas Universitātē, bet drīz pārtrauca materiālo grūtību dēļ. 1925.g. ieguva skolotāja tiesības. 1925.–28.g. skolotājs un pārzinis Drabešu bērnu patversmē. Drabešos A. Čaks saprata sava mūža aicinājumu kļūt par dzejnieku un nopietni pievērsās dzejai. 1925.g. pirmā publikācija – dzejolis. 1928.–34.g. nodarbojās tikai ar rakstniecību, pašmācības ceļā apguva dzejas teoriju un latviešu literatūru. 1934.–39.g. ierēdnis krājkasē Rīgā. 1935.–39.g. lektors R. Egles literārajā studijā. 1939.–41.g. žurnāla Atpūta līdzstrādnieks. Vācu laikā A. Čakam neļāva publicēt savus darbus. Atjaunojoties padomju okupācijai, strādājis laikrakstā "Cīņa", sacerēja pasūtījuma dzeju, kas izdota 3 krājumos, tulkojis daiļliteratūru no krievu valodas. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Čaks Aleksandrs".